Problēmas ir jārisina, bet krāpšana nav risinājums.
Royksopp, nepamatoti pārmetumi no Tavas puses. Tu gribēji atklātu un korektu atbildi – es to devu, es ne vienu brīdi neteicu, ka tas ir labi vai slikti. Godīgi sakot, man attiecību nav vispār, tādēļ aizrādīt man par problēmu nerisināšanu ir nevietā. Patīk mums abiem tas vai nē, bet problēmas, neapmierinātība vai cita veida sarežģījumi attiecībās ir galvenais krāpšanas iemesls (un teju arī vienīgais, jo krāpt tikai
prikola pēc nozīmē vai nu psiholoģisku slimību, ko izraisījusi trauma, vai arī mīlestības neesamību). Nesaku, ka cilvēks tādos gadījumos automātiski skries pie nākamā/s, bet norādu, ka šādās situācijās cilvēks kļūst psiholoģiski vājāks kā rezultātā ir daudz vieglāk pierunājams
šovakar iet mājās pa citu ceļu… Un nevajag domāt, ka neapmierinātību rada konkrēti partneris – cēloņi var būt dažādi: tik pat labi problēmas darbā var atņemt pārliecinātības sajūtu vai arī bērna problēmas skolā var likt noprast, ka viņš/a vairs nekontrolē situāciju mājās, tādēļ meklēs risinājumu citur.
Es neesmu psihologs, lai izskaidrotu katru konkrēto gadījumu, vien atkārtoti norādu, ka, ja cilvēks ir pilnībā apmierināts ar savu konkrēto stāvokli dzīvē, viņu pavedināt uz krāpšanu būs praktiski neiespējami – būs tam jāiestāsta, ka kaut kas tomēr trūkst un to kaut ko ir iespējams pa šo ceļu iegūt.