Kaut kas par dzivi

Tu veel esi jauna un kad tad veel iztrakoties, ja ne jauniibaa. Pieaugusi visu muuzhu vareesi buut. Un nesaliidzini sevi ar citiem vai veel sliktaak - nedari neko tikai taapeec, ka citi taa dara. Tu esi tu un dziivo savu dziivi taa, kaa tu to veelies.

es neticu. man ir 14 gadi (drīz būs 15) bet ir nopietnas attiecības ar vīrieti kam ir 32. kāpēc tev nav nav normāli

Nu es savos 27 , arī galīgi nejūtos uz 27 :D un pa lielam , labi ka tā ;)

Nu es savos 27 , arī galīgi nejūtos uz 27:-Dun pa lielam , labi ka tā

Nu tas arii jaa :-D Bet tomeer, palikt kkada noteikta vecauma, kad visi tavi draugi izaug un paliek nopietnaki bet tu joprojam neesi iztrakojusies :-D, ar nav the best. Juties ka baltais plankums uz melna fona

Man līdzīgi, jūtos uz 15. :D nu a ko citu darīt, piespiest sevi būt 'nopietnai, pieaugušai'? Nebūs jau nekāda prieka tēlot to, kas neesi.

Nu es tevi saprotu , ko darīt ar šo es atklāju pavisam nesen un nejauši , man patīk un ir interesanti uzturēties kompānijas kuras vecuma ziņā ir jaunākas. Nesen secināju , ka meitenei ar kuru kādu laiku draudzējos ( mums ir kopēji draugi un paziņas ) ir 17 , es biju šokā kad uzzināju , viņa vēl jo vairāk , kad uzzināja cik man :D

a kapec tu viena? kapec tav nav otras pusites?

Visam savs laiks :) Kad satiksi savu īsto, tad arī slāpes pēc kokteilīšiem remdēsies ;)

Ja problēma ir tikai attiecību neesamība, tad viss ir kārtībā. Var nevēlēties nopietnas attiecības, ģimeni, mājdzīvniekus un visu citu arī sirmā vecumā.
Bet, ja problēma atspoguļojas caurvijot visu ikdienu, tad uzskatu - ir problēmas ar nevēlēšanos uzņemties atbildību, iespējams, nomoka slinkums un vispārēja nevēlēšanās kļūt patstāvīgai.

Ja Tu strādā, ja Tu studē un dari to atbildīgi, ja jūties laimīga un nedirni vecākiem uz kakla, tad nav par ko satraukties. Kā arī, - klubus apmeklēt ir normāli, tikai pati izsver to vai tas neaizņem pārāk daudz laika Tavā dzīvē. Uzskatu, ka reizi mēnesī tā ir pieņemami izklaidēties, ja tas notiek biežāk un nāk komplektā ar pilnīgu veselā saprāta aizdzeršanu būtu jāaizdomājas vai nav nepieciešama speciālista palīdzība. Bet tas ir tikai mans viedoklis, katram "normāli" nozīmē kaut ko citu.

Man līdzīgi, jūtos uz 15. nu a ko citu darīt, piespiest sevi būt 'nopietnai, pieaugušai'? Nebūs jau nekāda prieka tēlot to, kas neesi.

Tas, gan :-D Esmu daudzas reizes meginajusi, nekas labs no ta nesanaca:-D Itka tu piedalies sarunaas, bet galvaa kkas cits :-D

man patīk un ir interesanti uzturēties kompānijas kuras vecuma ziņā ir jaunākas.

Tas kaut kas jauns, parasti jau patikami zinat ka tu neesi viss vecakais kopmanijaa :-D

Nu es diži neafišēju savu vecumu, neuzvedos kā manam vecumam piedienas, neģērbjos tā un arī neizskatos tā, man pat alko bez pases nepārdod . :D nu bet es diži nepardzivoju vispār cipari pasē ir tik maznozīmīgi

Man arī ir 23.. Un, starp citu, vakar arī aizdomājos tieši par šo pašu lietu..

Man gan ir attiecības un tā, bet es arī vēl gribu trakot..

Man ir draudzene manā vecumā un viņa jau ir palikusi tajā mazpilsētā, no kurienes abas nākam, dzīvo vienā mājā ar vecākiem un vecmāmiņu un nekur negrib tālāk iet..
Rīgā viņai nepatīk, piedāvāju citas pilsētas, arī nepatīk..
Tad man šķiet, ka viņa mazliet par ātru jau "noenkurojās" tajās mājās un viss jau it kā ir ok - darbs viņai ir, mājas arī, braukā pat ar mašīnu un viss it kā ir kārtībā..
Bet dažreiz liekas, ka viņa mazliet par ātru cenšās būt pieaugusi - ķipa apspriež sieviešu tēmas (nu ķipa it kā pati jau būtu precējusies), zina, visu, kas pilsētā notiek..
Nu vārās savā sulā un viņai viss ok..
Es jau neko viņai nepārmetu, lai viņa dara kā vēlās, bet ļoti žēl, jo mēs kādreiz baigās draudzenes bijām, ballējāmies kopā, sazvanījāmies, bijām ļoti tuvas.. Bet tagad.. nezinu!

Tā kā, man liekas, baudi dzīvi un nesatraucies, ko apkārtējie Tev norāda un uz kurieni stumj.. Viņiem vnk ir tāds priekšstats, ka konkrētā vecumā Tev ir jāievelk ķeksīši par konkrētām lietām - ģimene, karjera, vīrs, virtuve utt.. Dzīvo sev, tā ir Tava dzīve! ;) Un Tu noteikti ar laiku atradīsi sev līdzigi domājošus cilvēkus, kurus saukt par saviem draugiem!

Es domāju, ka man būs forever twenty two un viss.. :D

man tūlīt jau astoto gadu pēc kārtas būs 16. visi enkurojas, draudzenes jau sāk pamazām radīt jaunus cilvēkus. es vēl nevaru atrast vietu, kur piezemēties. godīgi? nemaz negribu.

Man drīz būs 25, bet man pat prātā nav ienākusi ģimenes veidošana par spīti tam, ka visām pazīstamajām jau gan bērni ir, gan vīrs pie sāniem. Iespējams, te gan ir manas pašas īpatnības, jo es principā neesmu cilvēks, kurš gribētu ģimeni vai bērnus, taču tik un tā - vecums vēl atļauj trakot. Kur nu vēl ja Tev ir tikai 23!

meh, man arii visi apkaart nopietnajaa iekaapushi. it sevishki Latvijas draudzenes. kad aizbraucu uz maajaam, tad gruuti vispaar kaadu piedabuut izkaapt no savas gimenes ligzdas un aiziet tuseeties "kaa vecajos laikos". Man ari shito gruutsirdiibu paliidzeeja augstskolas atsaakshana 24 gadu vecumaa :D Tev nekas nav jaabeidz dariit, taapeec, ka tu buutu kaut kam par vecu, kas taas par muljkiibaam, esi taada kaada esi. Atrodi varbuut kaauds "jaunekliigaakus" pazinjas un aidaa dziivee.

es neticu. man ir 14 gadi (drīz būs 15) bet ir nopietnas attiecības ar vīrieti kam ir 32. kāpēc tev nav nav normāli

Jā, ir dīvaini saukt pedofīliju par nopietnām attiecībām, bet lai jau tā būtu...

Par tēmu, tev nav jākļūst tādai kā tavām draudzenēm! Ir daudzas vēl vecākas par tevi, kas BAUDA dzīvi. Ja bērni un ģimene nav tagad tavās interesēs, neuztraucies par to! Nav tie laiki, kad 18 gados jau jādzemdē pirmais un jāmazgā vīra zeķes! Viss vēl priekšā, tiešām!

Es jūtos vecākā nekā patiesībā esmu.:-/

Es jau esmu pieradusi, ka jau labu laiku no gandrīz katra otrā radinieka vai retāk satiktā drauga izskan jautājums- Kā ar puišiem? Tu viena? Kāpēc viena? Kā Tu vari būt viena? utt.
Man pašai nedaudz pāri 20, bet sirdī tas vecums starp 16 un 18, nedomāju ne dibināt ģimeni tuvākajā laikā, ne precēties.
Jā, atzīstu, ka ir reizes, kad gribas blakus to otru cilvēku, bet, ja man jāizvēlas attiecības tikai ķeksīša pēc jo visiem tā ir, tad, nē, paldies. Ticu, ka satikšu savu īsto cilvēku, un tad arī manā dārziņā rozes ziedēs. Pagaidām dzīvoju sev gan aizejot uz sporta zāli, gan paballējoties. Un ja citām draudzenēm ir ģimenes, tas taču nekas. Katrs dzīvojam tā, kā pašam labāk, kā sirsniņai tīkamāk. Nevienam nevajadzētu vadīties pēc kādiem sabiedrības izvirzītajiem standartiem, bet gan dzīvot sev, savai laimei. :)

man ir 20, tiesi tas pats kas tev, neispringstu, labak but bez attiecibam, neka lai tas butu keksisa peec. un man vislabakais kontakts ir ar vismaz 10 gadus vecakiem cilvekiem, tapat ari meitenes visvairak simpatize,tadas kuras ir vismaz 10 vai vairak gadus vecakas.

- Kā ar puišiem? Tu viena? Kāpēc viena? Kā Tu vari būt viena? utt.

man drīz būs tikai 20, bet šo jautājumu man pēdējā pusgada laikā uzdod nu vismaz reizi nedēļā, ja ne biežāk. Vājprāts, esmu vēl jauna. Kāda starpība. Un ja godīgi- tā ir mana darīšana. Tāpat es nevienam nekratīšu patiešām sirdi un nestāstīži " Zini kā ir..." :D

* nestāstīšu