Meitenes un zēni !
Sākšu ar to,ka ar savu puisi esmu kopa turpat 2 gadus ,dzīvojam kopā,šobrīd ārzemēs! Mums no attiecību sākuma ir gājis kā pa karuseļiem,bijušās meitenes centušās forši iejaukties un vēl sazin,kas ,kas,protams,man kā greizsirdīgai personai bija asaru iemesls. Nespēju aizmirst šo meiteni vēl šobaltdien un kā sērga visu laiku man acīs ir,visu laiku uzlec virsū sociālajos tīklos vai komentāros,es pat nemeklēju,diezgan grūti,ka acīs visu laiku stāv,ņēmot vērā,ka puiša " draugi" ir man sīkumos atstāstījuši viņu mīlas priekus utt. Mans puisis sākumā bija ne īsti nopietnām attiecībām ar mani gatavs,mēdza jau tur ar citām ko pačatot un tā tālāk,vai ko,kas jau tagad ir +- piedots,jo zinu cik ļoti viņš mani mīl un ir mainījies pa 180 grādiem uzvedībā un attieksmē,jo kā gan puisis var zinat kas ir mīlestība un kā jaapietās ar meitenēm,ja nekur nav redzējis moduli tam,un bijušās ir kā veči - nodrāzties,piedzerties,nopīpēties kopā un viss. Varētu pat teikt,es kā māte Terēze esmu ļoti cīnījusies par šo visu,tikai nespēju tikt no tās EX vaļā,pilnīgi nedod mieru,nāk ainas ,kur viņš laimīgs ir ar viņu,čato,par ko čato,ka vēlas satikties ar viņu,ka klusībā vēlas būt kopā ar viņu.. nezinu.. vienu brīdi ,kad bijām Latvijā,attiecības bija burvīgas un mīlošas,tad uz brīdi pat neatminējos,kas viņa ir (dzīvo pavisam tuvu manam puisim),BET TAGAD ATKAL ,laikam attiecības mazliet sasvērušās,jo nav tik daudz laika un mīlestības,romantikas. Meitenes kā lai cīnos ar to ?? Puisis ir raudājis,zvērējis ,ka mīl tikai mani un ,ka par viņu pat nedomā..:'-( bet tas viss man liek raudāt un stresot...