vai drikst aizliegt?

Uzskatu, ka mammai ir taisnība. Ja vēlas kopdzīvi ar savu otro pusi, tad jākļūst pieauigušiem, un tas jānodrošina par pašu līdzekļiem.

Varbūt baidās, ka dabūs sīko auklēt, ko būsi uztaisīst tai piegulētājai, tādēlj tālredzīgi tiecas norobezoties.

Bet ir arī jāsaprot, ka mammu var būt jāsāk uztvert kā nekustamā īpashuma īpasnieku.

Pēc idejas jau drīkst aizliegt un galu galā, tu jau pats arī esi, jāsaka, liels puisis - tev visa pasaule vaļā, lai sāktu patstāvīgi dzīvot.
Bet es vienalga nesaprotu, kā mātes spēj būt tik neiejūtīgas. Šie nav padomju laiki, kad pastiepi roku un tev visu iedeva, ja vien tik darīji. Pārīši tagad tā cīnās, lai dabūtu dzīvokļus, lai kaut kā nostabilizētu savu dzīvi, a te viena māte ņem un pasaka, nope, vecīt, manā mājā meiteņu nebūs. Es saprotu, ka puisim tiešām dūša papēžos, jo māte taču ir pirmais cilvēks, kuram vajadzētu palīdzēt kaut ko saštukot. Kurš vispār saka, ka te uzreiz ir runa par kopdzīvi, ja pat elementāras lietas aizliedz - atvest ciemos meiteni! Negribu zināt, cik māte būs gatava ieguldīt / palīdzēt, ja puisim tiešām izveidotos kopdzīve ar meiteni. (t)
Izskatās, ka viss paliek tevis paša ziņā, autor. Meklē darbu, krāj naudu un ej dzīvot kaut uz kojām, ja ne īrēt dzīvokli. Mans bijušais tā izdarīja, jo viņam piegriezās mātes histēriskā uzbāšanās.

Mammai kā dzīvokļa īpašniecei ir tiesības neļaut tur ievākties "apakšīrniekiem", ja viņa to nevēlas.

Un pareizi meitenes saka - pēc tam mammai vēl paldies teiksi! Sevišķi, ja viņai ir smags raksturs. Nu negrib viņa sabojāt atticības ar meiteni, kas varbūt kādreiz būs viņas mazbērnu mamma! Dzīvot kopā divām dažādu paaudžu pieaugušām sievietēm nav viegli. Katrai atšķiras uzskati par to, kā ir labāk un pareizāk, un rodas nesaskaņas.

Un attieksme, ka, ja jau esi tik pieaudzis, lai uzsāktu kopdzīvi ar sievieti, tad esi, lūdzams, arī tik pieaudzis, lai atļautos sev dzīvesvietu īrēt, arī nav nepareiza.

Tici man, jau tā dzīvojot kopā rodas sadzīviski kašķi, nedzīvojot ar mammu, tu vismaz izvairīsies no tā, ka meitene tev katru vakaru sūzas par to, ko tava mamma viņai atkal ne tā pateica.

Kad man bija 20, mēs ar mammu arī plūcāmies kā suns ar kaķi, tagad, apm. 10 gadus vēlāk, esam labas draudzenes (lai gan joprojām reizēm saplēšamies). Arī tavas attiecības ar mammu mainīsies, sevišķi, kad vairs nedzīvosiet kopā!

... tev ir draudzene Ieviņa, kuru mamma negrib redzēt savā mājā, vai nevienas nav, tikai kašķis par teoriju?

Šie nav padomju laiki, kad pastiepi roku un tev visu iedeva, ja vien tik darīji.

Puisis studē, un mamma pagaidām apmaksā viņam VISU. Nav pamata braukt mammai virsū par nepalīdzēšanu jauniešiem.

protams, mammas mājas, mammas likumi. Pareizi dara. Nav ar ko lepoties- dzīvoju uz mammas rēķina. Varbūt vispirms atrod darbu un vismaz par savu naudu nopērc sev prezervatīvus un tad par sievietēm sapņo?

Nav pamata braukt mammai virsū par nepalīdzēšanu jauniešiem.

Pašai mammai šis pēc gadiem var forši atspēlēties, dēls negribēs ne virsū paskatīties. Tā vietā, lai pilnīgi visu aizliegtu, var sameklēt normālu kompromisu, piemēram, puisis atrod darbu, kādu bišķi no savas naudas dod mammai produktiem, komunālajiem u.tml., bet tā vietā var pie sevis šad tad atvest meiteni. Un tā, kamēr sameklē pajumti un tiek uz savām kājām.

vina to pamatoja ta ka nezin nevienu pariti kurs dzivotu kada no mammam dzivokli un ka visi normalie parisi kolidz saiet kopa, sak iret dzivokli.

Ar mums kopā dzīvo drauga māte, bet ne jau tādēļ, ka mēs to nevarētu atļauties dzīvot atsevišķi, varam, bet drauga māte nevar atļauties dzīvot viena pati- nevar samaksāt īri un komunālos.
Labāk ir dzīvot atsevišķi, jo Tavai draudzenei var ļoti nepatikt Tavas mammas saimniecības veids utt. Es to saku tagad pēc tā, kā es jūtos- tas ir nenormāli kaitinoši, ka ir jārēķinās, ka dzīvoklī ir vēl kāds, ka neesmu vienīgā sieviete.

Neiekarotā Pilsēta, mamma šo ģeniālo frāzi izmeta vienreiz STRĪDA laikā, un pie šīs sarunas puisis ar mammu nav atgriezies. Domāju, ja izrunātos mierīgi, varētu nonākt arī pie kompromisa.

Ja pieņem, ka visus pirmos 20 gadus pie puiša nākuši draugi kad vien ienāk prātā, tad, domājams, līdz šim atvest pie sevis kādu ik pa laikam nav bijusi baigā problēma.

kolidz dabusu attiecibas lai ireju dzivokli

šis ož pēc tā, ka mamma tev dod mājienu, ka esi gana liels un tev laiks izvākties no viņas dzīvokļa.

ka visi normalie parisi kolidz saiet kopa, sak iret dzivokli

Man gan liekas, ka šis ir kārtējais tā laika stereotips. Daudzām mātēm neeksistē doma, ka attiecībās ir arī fāze, kad abi ir kopā, bet neveido kopdzīvi. Nu, nav tas uz sitiena izdarāms, ir taču jāiepazīstas. Cik daudz attiecību izšķīstu, ja mīlnieki uzreiz sāktu kopdzīvi!

Jā, mammai ir tādas tiesības un viņu var saprast.

pareizi mamma pateica. Domā viņa grib barot vēl tavu draudzeni?? Cilvēks noteikti grib mieru.
Bērnus izaudzinājusi, bet tu vēl tur tupi kā ķipis.

Ak, dies, kāds memļaks. Mammīte aizliedza, es pajautāšu kosmo, vai viņa drīkst man aizliegt, jo man jau 18 gadi ir un pasīte kabatā ar. Psc! :-D

Man "patīk" šitā mūsdienu jauniešu domāšana - gribu būt pieaudzis tikai tad, kad pašam tas ir izdevīgi! Kā seksu gribās tā visi pieauguši un ar visām tiesībām vecāku īpašumā bordeli taisīt, bet kā rēķini jāmaksā, tā uzreiz "Mammu, nopērc man šito/uztaisi man to.."!

Kad būsi pieaudzis (varēsi materiāli sevi pilnībā nodrošināt), tad arī sāc domāt par kopdzīvi ar meitenēm, līdz tam kamēr izmanto bērna statusu, turpini klausīt mammu!

Autoram

Dzīve ir labāka ,ja dzīvo atsevišķi no vecākiem , saku no pieredzes .

Vari darīt ko un kā gribi .

Laiks ,lidot ārā no ligzdas ja gribi meitenes , sexsu , un būt vīrietis , neviss visu mūžu - klausīt mammu :-D:-D:-D

Es saprotu,ka mammai varētu nepatikt,ka dzīvo kopā ar draudzeni pie viņas,bet,vai tad ciemos arī nedrīkstētu nākt? Tas gan liktos jocīgi.:-|

Var jau būt, ka mātei nav diez ko liela ticība jūsu attiecībām un viņa nevēlas, ka tu katru jauniepazīto meiteni tagad sāktu vest uz viņas dzīvokli izmitināt. Tā kā nāksies vien tev piekāpties, jo "kas maksā, tas pasūta mūziku".
Un ja jau tu pats saki, ka plāno drīzumā savu situāciju mainīt, tad jau nav par ko uztraukties. Satiksies kādu laiku un kad dabūsi savu dzīvesvietu, varēsi vest ko un kad gribēsi! Būsi pats sev saimnieks! :)