Harmony, nē, man nav bail, jo rotveilers pašai bija, paņēmam viņam bija jau 4 mēneši, tajā laikā man kādi 10 gadi, un tad jau kucēns būdams rūca, un nevarēju paiet garām, tolaik tiešām baidījos, no pašas suņa. Bet ar laiku un audzināšanu, jā, tieši tā ar audzināšanu!! kas, protams, prasīja daudz uzmanības, laiku un gribasspēku, mans rotveileru suns zināja un saprata kā uzvesties.
Tā kā pēc pieredzes saku, ka no sākuma bija grūti to niknumu izkliedēt, bet tas ir iespējams, vienkārši tas prasa uzmanības, daudz uzmanības, ja tā netiks gana veltīta, tad arī šādas sugas suns skraidīs apkārt atņirdzis zobus.
Un "ar kulakiem gāzt pa purnu" noteikti nav pareizais veids, kļūdas jau tika pieļautas, kad suns jau bijis kucēns-par maz uzmanības veltījāt audzināšanai.
Protams, ir atšķirība audzināšanā starp labradoru,kas ir draugs visiem un rotveileru, labradoram nebūs jāmaca draudzēties, viņš jau pēc dabas tāds, taču ja vēlies, lai tāds "asinssuns" kā rotveilers, būtu burtiskā nozīmē, kā liels klēpjusuns un sagaidīs visus smilkstēdams un dupsi grozot, tad tas ir ilgāks un laikietilpīgāks audzināšanas process. (: