Piekrītu katram Stellagrm komentāram.
Un tās kas saka, ka bērnu varētu atdot tēvam, jūs pašas tā spētu ar savu bērnu, vai komentētājas ir sievietes bez bērniem? Jūs varētu ar drošu sirdi atdot bērnu cilvēkam, pie kura mazais visdrīzāk uzturētos tikai ar sazin kādu auklīti, redzētu neskaitāmās tēva ''beibītes'' un no vecākiem tur nebūtu ne smakas? Domājat tas tēvs pēc darba ietu un ņemtos ar to bērnu, ja pat no tādas algas panāca pašu iespējamāko minimumu ko varēja panākt? un ja bērnu negrib satikt pat tikai brīvdienās?
Un jā, no tēva pilnīgi mierīgi var prasīt ceturto daļu no dzīvojamās maksas, kas skaitās pie bērna uzturēšanas, respektīvi, ja ir 200 eiro viss kopā, puse ir mātes, kas ir 100, par bērnu maksā 100, no kā puse jāsedz tēvam, jo viņam būtu jāsedz puse no visiem izdevumiem kas saistīti ar bērnu.
Turklāt, nemaz nerunāsim par to, ka māte nāk mājās - gatavo, spēlējās, mazgā, tīra, māca bērnu, tātad - to var pielīdzināt aukles darbam visu atlikušo laiku, ko viņa nepavada darbā, tātad, arī puse no izmaksām, kas šajā laikā būtu par aukli, būtu jāsedz tēvam, tā kā, tas būtu pilnīgi normāli, ja no tās naudas, ko maksā alimentos, māte iegādātos arī kaut ko sev vai izmantotu daļu savās interesēs, jo tēvs bērnu neņem pie sevis. Bet ko nu tur, realitāte ir kāda ir un bez naudas, labiem advokātiem ej un pierādi, ka bērns izmaksā vairāk, kā noteiktais minimums - 96 eiro.