Atceros,ka pamatskolā man bija krievu valodas skolotāja, kurai bija nostāja "Ja man par to nemaksā, es to nedaru". Tad nu konsultācijas bija tik cik tās bija, darbus viņa laboja tikai reizi nedēļā (ai, īsti vairs neatceros, bet zinu,ka nācās gaidīt līdz pat 1,5-2 menešiem). Vispār tāda baigā karaliene. :D Lieki piebilst,ka arī uz viņas stundām visi gāja tikai ķeksīša pēc.
Ja nav kazai piena, tad nav. Ja cilvēks nesaprot,ka netiks ar darbu galā, tad kāpēc jāizvēlas tāda profesija.
Un par tām aptaurētajām māmiņam un viņu atvasēm,kuras arī tiek šeit pieminētas, paši skolotāji vainīgi, ja ļauj sev kāpt uz galvas. Protams, katram savs bērns tas labākais, tas gudrākais, bet,ja nemāk uzvesties utt, tad ir jārunā. Ja nevar sarunāt, lai mana skolu.