Manējā arī daudz gulēja un slinki ēda, dēļ tā mūs noturēja slimnīcā ilgāk, jo svars bija pārāk nokrities. Mēs ar vīru barošanas laikā mazajai kutinājām sāniņus un pēdiņas, austiņas čubinājām, izģērbām, lai vēsāk, savādāk iesākumā negribēja ēst. Māsiņa ieteica mazajam tā stingrāk ar pirkstiem pabraukāt pa mugurkaulu. Bēbim ir jāēd, lai neatūdeņotos un pieņemtos svarā, tāpēc jāmēģina pabarot, lai nav pārāk ilgas pauzes starpā. Tagad gan manējā rij kā traka, nevar vien piebarot :D