Būtībā bija tā, ka man dzemdības ne pavisam nesākāk klasiski - ar kontrakcijām, kā man visi mēģināja iestāstīt. Sarāva vēderu sāpīgi, kā vēdergraizes, neatlaida veselu stundu, līdz sapratu, ka jādodas uz slimnīcu skatīties, kas notiek. Kamēr tiku līdz turienei, pārgāja, sāku jau domāt, vai vispār kāpt ārā no mašīnas. :D Pēc pārbaudes secināja, ka ir nedaudz pavēries dzemdes kakls un gaidīsim dažas stundas, skatīsimies, vai kas iet tālāk. Neko vairāk par vieglām mēnešreizu sāpēm nejutu, līdz pēc divām stundām atnāca ārsts un pēc pārbaudes secināja, ka viss turpina vērties un vajadzētu durt pušu augļūdeņus (ko es ļoti nevēlējos kādreiz darīt). Vecmāte teica, ka ja nedursim, dzemdēšu tikai pēc diennakts, taču mājās mani nelaidīs. Biju nobažījusies, ka pa diennakti pārguršu, tādēļ zvanīju savai dūlai un izlēmām, ka dursim. Pēc tam tad nu sākās īstā jautrība ar visām kontrakcijām. Iztiku sākumā bez stimulēšanas, bet vecmātei likās, ka man ir pārāk īsas kontrakcijas, tādēļ pirms spiešanas man tomēr iedeva kaut kādu tableti aiz vaiga. Spiedu pati (dūla man vienā pusē, vīrs otrā atbalstīja), bet kontrakcijas vēl aizvien bija pārāk īsas un tādēļ nevarēju pietiekami labi spiest, tādēļ šie izdomāja, ka jādod vēl viena tablete + jālaiž vēnā tas oksidocīns. Kad mazā jau gandrīz bija ārā, ārste redzēja, ka kaut kas traucē viņai tikt un pēdējās kontrakcijas laikā veica iegriezumu, lai veiksmīgi var izstumt. Tādēļ tās šuves.
Iztiku bez EA, nevienu brīdi pat nebija prātā ko tādu prasīt, lai gan sāpes bija nopietnas. Kopumā dzemdības ilga 8 ar pusi stundas.
Mazā mums ir ļoti mierīga, raud reti. Pat naktīs, kad grib ēst, nevis raud, bet vnk staipās ar dažādām urkšķošām skaņām, līdz pamanu. :D Un knupi pat nedodam. Lai arī grūtniecības laikā biju ļoti nervoza un visi man teica, kāds man būs nemierīgs bērns, varu apgalvot, ka tās ir pilnīgas muļķības...
Naktīs sākumā mums lika viņu modināt pat ik pēc 2 h, jo viņa bija tik mierīga, ka pati necēlās ēst un ēdot miga ciet pie krūts. Vajadzēja kutināt un likt zem ūdens (daktere lika tā darīt, lai ēd) :'-(. Tagad jau nemodinām vairs - ceļas divas reizes naktī, paēd, nomainām pamperu un guļ tālāk man blakus. Reizēm vienīgi sten, kad ir gāzes un liek mammai masēt punci vismaz pusstundu no vietas. :D