Ko darījāt pēc pamatskolas beigšanas?

Es aizgāju uz ģimnāziju :) Pietam uz grūtāko novirzienu. Ar pastiprinātām ekstraktajām zinātnēm(fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika). Es ne mirkli nenožēloju savu izvēli, jo ja pat tu negribēsi, vai nebūs līdzekļu augstskolai, tu vari aiziet uz profeni, un eiropas grupu, un kad būsi pabeigusi to, sākt stradāt un iet mācīties augstskolā neklātienē ;)

Turpināju mācības ģimnāzijā, nenožēloju, jo pēc 9.klases nebija ne jausmas ko gribu darīt :)

Tajaa laikaa, kad macijos, man likas, ka vispar nav atshkiribas, tikai nosaukums cits :D

Viss atkarigs no cilveka. Nav tik lielas atshkiribas vidusskolai un gimnazijai.

es arī līdz šim nedomāju, ka ir lielas atšķirības starp ģimnāziju un vidusskolu, bet, piemēram, mani kursa biedri visi ir no ģimnāzijām. tā kā varbūt tas tomēr ir nedaudz cits līmenis, bet nu arī kā kurā vietā noteikti.
bet lauku skolas, lai arī, cik labas būtu, man liekas, ka nevar kļūt nemaz par ģimnāzijām..

Pēc pamatskolas galīgi nezināju, ko tālāk darīt, aizgāju uz labu vidusskolu, humanitāro novirzienu, nenožēloju.

Aizgāju uz ģimnāziju mācīties un tā sākās mana lielo cilvēku dzīve, sāku dzīvot viena pati!

manhattanite - high five! :-)

Man pamatskolas pabeigšana nelikās nekāds sasniegums. Pamatskolas izglītība jau ir tikai loģisks sākums nevis nobeigums. Protams, divu domu nebija, ka jāmācās tālāk vidusskolā.

Šī sajūsma tomēr norāda, ka arī paši tās ģimnāzijas uzskatiet par kaut ko citādāku. Citādi nebūtu tik milzīga sajūsma ar uzsvaru, ka uzvarējāt tieši ģimnāziju..

Pirms tam es vispār neko nedomāju, bet pēc tās reizes, kad dzirdēju sev blakus ģimnāzistus smejoties un aprunājot mūs, manas domas mainījās uz negatīvo pusi pilnīgi un galīgi.

Bet te atkal var teikt, ka visi tādi nav, un tie bija tāds izņēmums utt. Jā, piekrītu. Ir arī labie cilvēki ģimnāzijās. :D

Tas, ko es gribēju teikt ir, ka - nav svarīgi kādā skolā tu mācies, jo svarīgas ir zināšanas, ko tu tajās iegūsti. Jo ir sabiedrībā tas stereotips, ka gudrie bērni nāk no ģimnāzijām.

Paliku savā skolā pabeigt vidusskolu. Neko nenožēloju! :)

Bet beigās - kas uzvarēja? Mēs! Tā kā...

Šī sajūsma tomēr norāda, ka arī paši tās ģimnāzijas uzskatiet par kaut ko citādāku. Citādi nebūtu tik milzīga sajūsma ar uzsvaru, ka uzvarējāt tieši ģimnāziju..

Es runāju par Rīgu, jo tas man bija vistuvāk.

Un nekādu kompleksu nav, vienkārši realitāte ar kuru ir bijusi saskare. Cik cilvēku, tik viedokļu un pieredzes. :-P

Riebjas, ka tie, kas mācās ģimnāzijās, uzskata, ka ir "krutāki" par tiem, kas mācās vidusskolās. Un, ko, man tagad vajadzēja braukāt uz Rīgu mācīties, tikai, lai būtu ģimnāzijā?

Piedod, bet te izklausās pēc baigajiem kompleksiem. Es pati esmu mācījusies gan mazā ciemata skolā ar 10 cilvēkiem klasē, gan valsts ģimnāzijā ar 30 cilvēkiem klasē, bet lai es jel kādreiz teiktu, ka kāds par kādu jūtas krutāki... Nu sviests. Un, jā, piekrītu Apple Pie, ģimnāzijas nav tikai Rīgā.

Vispār jau pilnīgi viss ir no skolotāja atkarīgs. Supermegahiper labā skolā pasniegt var galīgi čābīgs skolotājs, no kura jēgas ne vella, bet mazā ciemata skolā var slēpties talants, kurš bērnu mācēs ieinteresēt, iemācīt un likt domāt pašam.

Uz profesionālo gāju.

Bet nu mēs arī vienā lielā konkursā uzvarējām Valsts ģimnāzijas! :D

Ģimnāzija nav tikai Rīgās :D

Esmu mācījusies gan parastā vidusskolā, gan ģimnāzijā, un starpības tur tiešām nav gandrīz nekādas, tikai tik, cik nosaukums krutāks.

++

Riebjas, ka tie, kas mācās ģimnāzijās, uzskata, ka ir "krutāki" par tiem, kas mācās vidusskolās. Un, ko, man tagad vajadzēja braukāt uz Rīgu mācīties, tikai, lai būtu ģimnāzijā?
Atceros, ka ar klasi piedalījāmies valsts konkursā, finālā bija 3 ģimnāzijas un mēs, parastie vidusskolēni. Ģimnāzisti skatījās uz mums kā uz lauciniekiem un kaut kādiem nezinīšiem (to arī nokomentēja, kas bija pretīgi) Bet beigās - kas uzvarēja? Mēs! Tā kā... gudrība neslēpjas tikai nosaukumā.

Turpināju mācības ģimnāzijā, nenožēloju vispār :)

Aizgāju uz profesionālo vidusskolu, apguvu apģērba dizainu. Nenožēloju!