Pastaigas ar citu

Man jau šķiet, ka tādas staigāšanas pa rajončiku ir vairāk raksturīgas 15 gadu vecumam.
Manējam staigāt vispār nepatīk. Nav nekādu problēmu! :D

Vīriešiem ir savādāka domāšana. Viņi bieži vien nesaprot, kas tur tik slikts, ja tusiņos pasauc vecenes vai pastaigājas ar kādām. Tā tak nav krāpšana, bet sievietēm tas atkal ir uzreiz savādāk. Es arī nebūtu starā, nekad neesmu par to bijusi starā, bet tad, kad sapratu savējā loģiku, tad sapratu, ka man nav atļauts ar puišiem staigāt, bet viņam ar meitenēm ir, jo viņš taku mani nekad nekad nenokrāps, ķipa. Es pieturos pie domas, kas būs gājējs, tas aizies. Nav ko turēt ar zobiem un nagiem.

ko noziimee staigaat? Vienkaarsi iet un staigaat pa ielaam? :D

Bijušajam ļāvu iet sagaidīt draudzeni stacijā un ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad viņš brauca kaut kur kopā ar draugiem un viņu draudzenēm. Nekā briesmīga tur neredzu. Ja pati nevaru pievienoties, bet viņš grib izklaidēties, tad man atliek tikai uzticība, nevis "nekur tu nebrauksi bez manis, sesks tāds, sēdēsi tepat mājās!"
Starp citu, tuvinieku attiecībās arī redzu, ka tiek ļauts iet izklaidēties, iepirkties kopā ar citām sievietēm, ja vien tā ir ģimenes draudzene. Var redzēt, ka uzticas viens otram un nav greizsirdīgi, pat doma nevienam prātā neienāk, ka varētu laist kaut kur pa kreisi. Man liekas, ka tas ir normāli. Kamēr nesākas izvairīšanās no jautājumiem, slēpšanās un vēl visādi brīnumi.