Labaakaas draudzenes?***

Kāpēc man būtu ar labāko draudzeni jādala nauda vai mīlestība?
Man viņa ir un būs. :) Un ticu šim apzīmējumam par visiem 100!

Ko jus domajat par tadu lietu,kaa ""labaakaas draudzenes"?
Agraak taadai pastaaviibai ticeeju,bet tagad man ir vai nu pazinj

man tada ir..vairak ka 35 garus gadus. ;-)

Man pēdējo reizi labākā draudzene bija pamatskolas laikā. Pēc tam - paziņas, mani puiši, tuvinieki. Tagad ir pāris draudzenes, bet tādas, ko saukt par labāko nav. Nemaz arī nezinu vai vajag/gribētu. Man pietiek ar citiem sev tuviem cilvēkiem un bieži vien vispār pašai ar sevi pašu :D
Bet par citām, kurām tādas ir bez maz vai mūža garumā, priecājos. Es laikam arī īsti neprotu kopt draudzības. Patīk tā šad un tad tikai saskrieties.

Man ir labākā draudzene. Nav man ar viņu jādala ne nauda, ne mīlestība (nesaprotu, kāpēc vispār tas te ir pieminēts). Loģiski, ka laikam ejot, tā draudzība vairs nav tāda kā pamatskolā vai vidusskolā, kur sēdējām vienā solā, tikāmies skolā un vēl pēc tās. Lai arī tagad tiekamies retāk, varbūt reizi pāris mēnešos, varbūt retāk, bet joprojām pārņem tāds siltums, kad viņu satieku, ka man viņa ir(l) Cenšamies arī svētkus svinēt kopā ar mūsu otrajām pusītēm, tagad plānojam pavasarī visi 4 doties kopīgā ceļojumā ārpus LV. Katrai ir tā sava ikdiena un esam jau ieplūdušas tajā pieaugušo dzīvē, bet draudzība un mūsu trakulības, piedzīvojumi gan nemainās. Tā ka šim apzīmējumam ticu un to no savas dzīves izslēgt nevēlos nekad.

Prieks par tām, kurām šādas draudzenes ir. Manējā gadu laikā ir aizplēnējusi tālu prom un kontakta praktiski nav, tik vien, cik bildes facebookā. Pārējās draudzenes ir pārvērtušās par paziņām. Bieži vien pietrūkst, ka nav tāda cilvēka, kam varētu visu stāstīt kādā bārā pie alus kausa. Protams, ir draugu draudzenes, bet tas nav tas pats, jo ko zina draudzenes, to zina arī draugi. Nekāda privātuma :-D

Tāpēc mans īstais un vienīgais draugs ir topošais vīrs. Diez gan banāli, bet ko tur slēpt (l)

Man ir ļooti tuvi draugi, bet par labākajiem nesaucu.

Man ir trīs draudzenes, bet laikam ar nožēlu jāsaka, ka kaut kur kaut kas nav īsti riktīgi. Tā jau meitenes ļoti foršas, jautras, varam runāt par daudz ko, tik citreiz liekas,ka viņām vairāk mani vajag (nav runa par materiālām vērtībām). Es nevaru īsti izrunāties ar viņām, daudz ko paturu sevī, jo zinu,ka viņas nesapratīs. Un tas ir skumji.
Tiešām liels prieks par tām meitenēm,kurām ir sava tiešām labākā draudzene/es.

Tāpēc mans īstais un vienīgais draugs ir topošais vīrs.

+

Man nav tādu draudzeņu, tikai tuvākas vai tālākas paziņas. No sirds es varu izrunāties ar vecākiem un vīru, ja ir nepieciešamība.

Kubietei ir vairāk kā 35 gadi??? Nu tad man viss skaidrs :-)

Man ir labākās draudzenes. Ļoti viņas mīlu. Nu-jau vairāk kā 20 gadus:-)
Viņas ir mana aizmugure un svarīga dzīves sastāvdaļa.
Vispār uzskatu, ka, ja cilvēkam ir labi draugi, tas daudz ko par viņu liecina.
Lūdzu neuztvert personīgi, jo saprotu, ka situācijas un dzīves uzskati ir dažādi.

Diemžēl man arī nav, bet gribētu. Kādu, ar ko pavazāties pa veičiem, aiziet uz kino, teātri, braukt uz jūru un pārrunāt dzīvi. Kura brauktu ciemos un aicinātu pie sevis. Vīrietis, protams, var kādu daļu no tā aizpildīt un izpildīt, bet tas nav tas.
No pazīstamo loka ir meitenes, kurām šāda draudzene vai vairākas ir, no malas var tikai priecāties par šādu ilgmūžību. Man vienu laiku bija, bet tagad saprotu, ka tā bija tāda vairāk tusiņu draudzene, par attiecībām/dzīvi arī runājām, bet tas mazāk. Tiesa, katram cilvēkam attiecīgajā laika posmā dzīve piespēlē tos cilvēkis, kas tobrīd ir visvairāk vajadzīgi, iespējams, mūsu "mūžam" bija iemesls. Jo pajukšana jau arī visnotaļ banāla - man izveidojās attiecības, pieteicās mazais. Nevienā brīdī tikšanās neatcēlu, tik protams, tusēt pa klubiem arī neskrēju. Tad nu pagaisa viss.

Manas tuvākās draudzenes dzīvo ļoti tālu no manis. Un man ļoti, ļoti viņu pietrūkst. Kad sazvanamies, runājam stundām, bet dikti gribētos pabūt kopā. Diemžēl šobrīd tas gan nav iespējams :'-(

Jā man ir draudzenes, bet viņas diemžēl dzīvo katrā savā Latvijas pusē, ka satieku pāris reizes gadā. Ar vienu jau cenšos satikties kādus 2 gadus vai pat ilgāk. :) Ar viņām var parunāt par visu. Ir viena ar kuru es runājos daudz un dikti, kura man krata sirdi un es arī viņai kratu sirdi. Tā kā es vairāk esmu vienpate, tad man patīk ka mēs reti sarakstamies vai satiekamies.

Diemžēl man nav tādas un šādai parādībai vairs neticu.Sāpīgi ir nācies vilties.
Bet man ir daži soulmates..ar kuriem varu pat gadiem netikties,bet zinu,ka šie cilvēki būs ar mani uz mūžu.Bet tā nav tāda draudzeņošanās..Man pat,ja godīgi,šobrīd tas liktos tā mākslīgu-meklēšu labāko draudzeni!Nav vairs tas vecums un ļoti reti kad ir brīvs laiks,ko tādām draudzenēm veltīt.Tām kam draudzenes jau no skolas-tas ir savādāk.
Īstie cilvēki paši atnāk..un nepazūd,pat,ja ikdienā nav blakus.

man taadas ir 4. Esam kopaa jau gadus 10 un nedomaaju, ka tas mainiisies tuvaakajaa un taalaakajaa laikaa :) Bet principaa vinjas visas ir manas draudzenes-labaakaas. Nezinu..paareejie ir vienkarsi paareejie-pazinjas.

Jā,man arī labākā draudzene izgaisa brīdī,kad paziņoju par grūtniecību. Kontakts samazinājās līdz minimumam,līdz pazuda pavisam,jo atteicu aiziet uz klubu sava bērna nākošo zobu dēļ. Brīnos,kā cilvēki viegli apmet kažoku uz otru pusi.

nav nacies sadalīt naudu ar labāko draudzeni. kā tev tas izdevās??

Laikam nepareizi izteicos,visas paarprat.
Es ne arvienu nedaliju nedz naudu nedz milestibu.
Tas ko velejos pateikt ir ka,-atliek uzrasties kadai materealai lietai,vai personai(piem,virietim) kura vajadziiga abaam, tajaa briidii visa draudziiba izzud,jo katra domaa pa sewi.

Bet visi tie kino, klubi, kafe, šopings un izklaide ir otršķirīgi. Ne jau tas satur kopā. Bet gan pagātne, atmiņas, viss tas laiks, kad jūs kopā augāt, attīstījāties kā cilvēki, pieļāvāt kļūdas un ieguvāt mācības. Arī strīdi, vilšanās un pāri darīšana viena otrai.
Jā, vairs nav iespējams un pat vajadzīgs pavadīt kopā tik daudz laika kā pusaudžu gados, bet, ja tik daudz ir kopā piedzīvots un ja ir patiesa vēlme un pieķeršanās, tad drudzība neizgaisīs.