uhh.. nesen kaut ko līdzīgu pārdzīvoju, bet mēs ar konkrēto puisi nekad neesam skaitījušies pāris, es vienkārši biju pārāk saķērusies, lai adekvāti reaģētu uz viņa atraidījumu, kas, tieši tāpat kā Tev, arī notika caur ignoru.
Es ļoti labi spēju iedomāties, cik briesmīga ir šī sajūta. Bet, lai cik traki man šķita toreiz (3 mēnešus atpakaļ), es tagad esmu laimīga, ka laicīgi attapos un nepazemoju sevi vēl vairāk. Tāpēc, saņem sevi rokās un pārstāj viņam rakstīt. Ja vispār kaut ko šeit vēl var glābt, tad vienīgā iespēja ir darīt neko. Jo, ja puisis gribēs ar tevi kaut ko turpināt, viņš tevi uzmeklēs, ja nē, tad ar varu jau nepiespiedīsi.
Veiksmi Tev! :)