Sveikas,
Padalieties, lūdzu, ar pieredzi tās, kurām bērniņš bija pieteicies negaidīti un vīrietis pirms fakta uzzināšanas atklāti paudis nostāju, ka vēl nevēlas bērnus (bet vispār nākotnē vēlas).
Mana situācija - šodien biju pie dakteres un - vualā, esmu gaidībās. Bija aizdomas, tomēr tests (3x taisīju) bija negatīvs, daktere pārbaudīja vispirms asinīs HCG un pēc pozitīva rezultāta arī sonogrāfijā jau bija redzams, ka jā - ir bēbis (4-5 nedēļas jau). Atklāti sakot, man prieks, jo jau 28 gadi un būtu tā kā laiks, ik pa laikam esmu sevi pieķērusi domājot par ģimeni un bērniņiem. Bet! Nevaru tagad sadūšoties pateikt draugam. Esam kopā nepilnu gadu, sobrīd aptuveni pustoru mēnesi arī dzīvojam kopā. Viss ir ļoti jauki un labi, tikai pāris menešus atpakaļ runājām par šo tēmu un draugs atklāti pateica, ka šobrīd nejūtas gatavs bērniem. Tad nu mazliet baidos... It ka jau nav sajūtas, ka viņš varētu teikt - ej taisi abortu (to arī nedarītu nekādā gadījumā) vai šķiramies, bet tāpat mazliet iekšā uztraukums.
Gribētos dzirdēt stāstus no pieredzes, kam bijis līzīgi - kas un kā, kāda pirmā reakcija, kā pēc tam dzīvojāt? :-)