Cosmo mammām - bērnu uzturs!

Mana meita (gandrīz 3 g.) ēd laikam gandrīz visu- gan dažādus gaļas ēdienus, zupas, augļus, dārzeņus, salātus utt. No dzērieniem visbiežāk izvēlas sulu vai ūdeni. Kopš es ēdu veselīgāk, arī mana meita labprātīgi sākusi ēst veselīgāk- daudz vairāk dārzeņus un augļus. Saldumus gan arī bieži ēd, bet cenšamies ierobežot, jo tiklīdz ēd saldumus, tad gan bieži atsakās no kā cita. Ar ēšanu pie galda ir dažādi, jo viņai ir savs galdiņš istabā un ir virtuves galds- ēd pie abiem, brokastis vienmēr istabā pie mazā galdiņa, pusdienas kā kuro reizi, vakariņas-virtuvē pie lielā galda. Ja ēdam visi kopā, tad virtuvē, bet mums nesanāk katru reizi ēst kopā, tāpēc ēd kā nu kuro reizi, varbūt nav labi, bet man tas nešķiet tik būtiski, galvenais, lai pa māju neskraida ar ēdienu rokās. :D Ar izvēlīgumu ir tā, ka es pirms tam pajautāju, ko meita ēdīs vai arī ļauju pašai izvēlēties, tāpēc nav tā, ka būtu baigi izvēlīga un kaut ko neēstu,ja uztaisu, bet nu gadās, ka neēd.

Atļaušos pakomentēt kaut arī nav man bērnu. Pie manis dzīvojas māsas puika. Viņam tūlīt 4i gadi paliks.
Vai cik viegli izlutināt bērnu. Viņš need neko kas būtu mājās gatavots - cepti kartupeļi , piena putras , uzpūteni , zupas.. neko.
Dzīvo tikai uz maizītēm ,nezinu kā viņam ieaaudzināt šeit esot ēst to pašu ko ēdam mēs.
Kad bija maziņš ēda visu .. ko iesakat ?

Runājot par manierēm , nu drausmas . Need pie galda bet gultā . Tik ļoti izlaists bērns.

ja gribēs ēst tad ēdīs ko dod. manai māsīcai meita bija tāda pati. vecvecāki izlutināja kad padzīvoja pie viniem. nu neko, kad atgriezās mājās, katru dienu bija liela bļaušana ka to needīšu, gribu to un to, bet vinai vnk netaisīja to ko vina gribēja. bija arī vakari kad ar tukšu punci gulēt gāja. pabļāva kādu nedēļu un pectam jau pārgāja, saprata ka būs jāēd tas ko dod un arī ēda.

Viņš jau tāds ir ieaudzināts. Mājās dara to pašu , jo kad šodien viņa mamma zvanija prasij ko atvest no veikala skanēja tikai - picu , kinder olu , jogurtus , Barny.
Tad jau skaidrs ko mājās dod.

Leeseda
Zinu bērnu,kurš arī ēd tik maizītes. vnk nedot vairs maizītes un tad būs spiest ēst,ko citu. Tam bērnam arī nedeva maizītes, kad prasīja un normāli ieturēja ēdienreizi, bet dienās,kad tika pie maizītēm, tad neko citu kā maizītes neēda

Leeseda

Ja nav tavs berns, neko nepadarisi.

Es ari ar shausmaam skatos, kaa mani pazinjas ljauj berniem ar edienu cuukaaties, metat pa zemi, jo negarsho, izsmeret divaanaa, speeleeties utt. Bet tur neko nevar darit. Es saprotu, ka nav tas pacietibas macit berniem est ar tiiru muti, nesmeret visur edienu, bet man tada zinjaa nervu sisteema ir ljoti stipra :D Nekaadi divani, pie galda un viss! Un ja negrib eest, tad, lai need.

Leeseda - bez maizītēm jūs dodat viņam kādus gardumus vai ko tādu? Un kad mazais prasa maizīti jūs arī pēc pieprasījuma taisāt? Esmu ar savu meitu (tūļīt 3 gadi būs) darījusi tā, kad neēd to ko ielieku bļodā pasaku, ka nedabūs neko citu kamēr nebūs apēsta vismaz puse no tā kas bļodā. Citreiz neēd un pēc stundas, divām, jau sāk prasīt kaut ko kas sakārojies, nu tad pasaku, lai apēd to kas bija bļodā un tikai tad dabūs to, ko grib. Nu otrs variants ēdam par kaut ko (par mammu, omi un visādiem viņas draudziņiem), jo ar ēšanu man ar viņu vienmēr ir bijis grūti jau kopš zīdaiņa vecuma, maz kas garšo pa īstam, tad nu visādos veidos pierunāju ēst.

Kā audzina, tā ēd. Kad rudenī atnāk uz b/d jaunie bērni, tad no 18 varbūt 2 māk ēst bez ņerkstēšanas, lēkāšanas, zupas liešanas un bļaustīsanās. Pēc 2 mēn. ir jau pilnīgs miers, vnk ir jāskaidro, ka pie galda uzvedas pieklājīgi, ko tas nozīmē un kas būs, ja neievēros šos noteikumus (kuri ir visā sabiedrībā pieņemti, jo neviens kafeinīcā nelēkā un nebļauj). Kas attiecas uz izvēlīgumu - bērnam ir normāli uzlikt uz šķīvja ēdienu, kurš ir pagatavots (to kontrolē pieaugušais, ne bērns), bērnam ir izvēle
1) ēst visu
2) ēst tikai to, kas garšo, pārējo atstājot uz šķīvja
3) neēst vispār un pagaidīt, kamēr citi ēd.
Kas attiecas uz tiem, kas neprot gaidīt un normāli sēdēt - prom no galda. Pēc vienas reizes, kad aizdzen prom no galda, nekad nav bijušas problēmas ar uzvedību.
Jo mazāk iztop, jo vieglāk bērnam saprast lietu kārtību šajā pasaulē :) Kas attiecas uz neēdājiem. Tikai piedāvāt ēdienreizē to kas pagatavots, nekādu našķu, nekādas uzkodas starp ēdienreizēm, pilnībā nereaģēt uz kaprīzēm. Esmu palīzējusi arī gimenēm, kurās vecāki uzskata, ka ir lielas problēmas ar ēšanu, izskaidro noteikumus un miers. Un tas attiecas uz visiem, kam ir 1gads un vairāk. Visi saprot, tikai bērnam jājūt, ka pieaugušais ir 100% pārliecināts par to, ko stāsta un dara. Tie bērni, kas neēd, tā ir vnk mates un tēva vaina - neizdarība.

Nav mums gardumu. Reāli dzīvojam no tā kas ir , nepērkam naščus.
Brokastīs es viņam iedodu maizītes , bet viņš viņas beigās neapēd . Atstāj uz gultas un suņi apēd.
Es viņam saku lai ēd to kas ir.. nē... šodien kad atveda gardumus neapstājās kamēr puse nebija notiesāta uzreiz. A normāls ēdiens palika neests.
Nav iespējams viņu pierunāt ēst normālu ēdienu.

Kas attiecas uz izvēlīgumu - bērnam ir normāli uzlikt uz šķīvja ēdienu, kurš ir pagatavots (to kontrolē pieaugušais, ne bērns), bērnam ir izvēle
1) ēst visu
2) ēst tikai to, kas garšo, pārējo atstājot uz šķīvja
3) neēst vispār un pagaidīt, kamēr citi ēd.
Kas attiecas uz tiem, kas neprot gaidīt un normāli sēdēt - prom no galda.

Gluzhi manas domas.

bet viņš viņas beigās neapēd . Atstāj uz gultas un suņi apēd.

Varbut saac ar to, ka radini bernu eest pie galda, ne divaana, ja need, no galda prom, nashkji augstaakajaa virtuves plauktaa un viss?

Man uzreiz nāk prātā anekdote :D
Pāris brauc ceļojumā un uztic savu kaķi draugam vecpuisim. Pirmajā dienā viņš izvāra makaronus, dod kaķim. Kaķis pienāk pie bļodas, paskatās:"Fuu, makaroni.." un aiziet prom neēdis. Nākamajā dienā tas pats. Kaķis paskatās:"Fuj, makaroni", un aiziet prom. Trešā diena. Ar ko lai baro kaķi? Liek tos pat makaronus. Kaķis atnāk:"O, makaroni!"
Ar bērniem tā pat. Gribēs ēst, visu ēdīs, ja variantu nav. Ja neēd, tātad negrib. Protams, nekrītot galējībās, jo katram ir ēdieni, kuri negaršo.

Dēlam tūlīt būs 3 gadi. Ēd visu to, ko mēs ar vīrieti un tā kā pati gatavoju mājās puslīdz veselīgi, tad bērnam nekas cits neatliek kā ēst to, ko dod. Top ēdieni, no kuriem nekad neatsakās, viņam ir 4 graudu putra, griķi ar sviestu, marinēti gurķi un visas iespējamās zupas. Protams ir lietas, kas garšo vairāk un kuras tā so so, bet ja gribas ēst, tad ēd visu, ko dodu, ja negrib ēst, tad drīkst iet prom no galda, lai nesākas spēlēšanās. Mājās mums saldumu, cepumu un tādu lietu gandrīz nekad nav, tāpēc arī viņš man to visu neprasa (ar šīm lietām tikai omes lutina un pēc tam sūdzas, ka bērns normālu pārtiku neēd). Kā našķi mums ir pārsvarā Lāču rupjmaize vai burkānmaize, svaigs gurķis, āboli, pomelo un dažādas ogas. Šobrīd no ogām vislabāk iet vasarā sasaldētās mellenes un lielogu dzērvenes. Brokastīs pārsvarā ēd pārslas ar pienu vai putras, pusdienās un launagā to, ko dārziņā dod un vakariņas kārtīgi mājās. Maizītes kā tādas neēd vispār, tikai tik cik pliku rupjmaizi ik pa laikam. Ēd kārtīgi un necūkojas, bet no tā izauga tikai 2 gadu vecumā, kad sāka tiešām smuki ēst zupu ar karoti un pārējo ar dakšu nevis rokām. Ja arī kādreiz ēd gultā, tad tikai tāpēc, ka mēs ar vīrieti tā brīvdienās reizēm daram, bet pārsvarā tomēr visi pie galda sēžam.

Un vēl starp ēdienreizēm drīkst pats paņemt no ledusskapja Rasēna šokolādes pieniņus - tas laikam ir vienīgais no tāda saldā gala, ko dabū.

Manējai čiepai ir 5 gadi.
Ar ēšanu mokamies visu laiku. Kad viņai bija trīs gadi bijām pat pie uztura speciālista, jo viņa vnk svēra tikai 12 kg, kas bija zem normas. Tagad vismaz esam normā - sver 16 kg.

Vienmēr kad uzlieku paēst no sākuma ēd kārtīgi, bet ātri saka ka vairs negrib. Tad sēžu blakus un baroju ar karotīti/dakšiņu. Ēd viņa ļoti maz produktus. Garšo putras, biezpiens. Dārzeņi patīk. Gaļu ēd ļoti reti, cīsiņus salīdzinosi bieži. Salāti arī nepārāk. Pat mandarīnus neēd.
Dārziņā arī bieži negrib ēst, bet tad audzinātajas saka, ka zvanīs mammai, tad vismaz pusi no porcijas apēd.

Par našķiem - pēc dārziņa parasti ieejam veikalā un tad arī kādu našķi nopērkam. Bet noteikums ir tāds, kad varēs to apēst, tikai tad, kad vakariņas paēdīs. Un tā tie našķi parasti mums paliek pāri, jo kad ir paēdusi, tad tos našķus vairs nekārojas.

Un vēl ir tāds noteikums, ja grib apēst kādu našķi, tad vajag pa priekšu apest kādu augli - mums parasti tas ir banāns.

Jebkurā gadījumā - ēd viņa maz. :-/ Visu laiku jādomā, ko sataisīt, lai ēstu un ir jāpierunā.

Ar šausmām noskatos, ka radu bērni mammai dīc veikalā našķus un čipsus, un tie arī tiek nopirkti, jo grib izvairīties no histērijas lielveikalā. Tā gan nedrīkst.

Man puiks, 2 gadi. Eed, kartupeljus, grikjus, makaronus,kuskusu, bulguru, pankuukas (plaanaas, kirbju, kartupelju), biezpiena sacepumus, plaaceniishus. Riisi gan negarsho nezin kaapeec. Garsho piens, siers, biezpiens, kreejums. Need zivis, galju tikai ciisinjus, lazanjaa un ja klaat makaroniem. Eed visas buljonzupas un kreemzupas, need soljankas, harcho u.tml. Naskji, protams, garsho, liidz gadam un septinjiem meeneshiem nedevu saldumus vispaar, naskjii rupjmaize vai auglis. Peec tam paliku pielaidiigaaka un saaku pamazaam kaut ko. Saaka iet daarzinjaa un tur launagaa bulcinjas shad tad. Censhos maajaas kko uztaisiit, piem, biezpiena sacepumu vai kaadus veseliigus keksinjus (lieku maz cukura, saldumama zjaaveetus auglus, banaanus u.c.) No daarzenjiem svaigs gurkjis, pukjkaaposts, brokolji, zaljaas pupinjas, bietes, kjirbis, zirniishi, need tomaatus un papriku. Salaatus need, tikai ja katrs daarzenis atseviskji vai riiveets burkaans, riiveeta biete ar kreejumu.
Eed pats ar karotiiti un piepaliidz ar rokaam, eedam virtuvee visi pie galda, ar retiem iznjemumiem istabaa. Ciemos ljauju eest naskjus, arii shokolaadi. Brokastiis vienmer putras, ljoti garsho, dazjaadiibai eedam, auzu,5graudu, grikju paarslas u.c.
Ui, aizraavos, man vnk tuva teema :-D Gatavojot beernam cenhos, lai ir garshiigi + veseliigi, piem, ja makaroni, tad pilngraudu, klaat siera meerciite un kaadi daarzenji, tagad ziemaa biezi saldeetos brokoljus. Shodien kaa reiz cepshu lazanju, lai nav tik trekni bez beshamel meerces, bet ar tomaatu meerciiti no tomaatiem savaa sulaa.
Par veikalu, parasti panjem ko gardu, sulu, cepumus vai kaadu augli sanaak kaskjis, viena censhos neiet ar vinu veikalaa un ja ejam tad saadinu auto ratos.

Esmu ar savu meitu (tūļīt 3 gadi būs) darījusi tā, kad neēd to ko ielieku bļodā pasaku, ka nedabūs neko citu kamēr nebūs apēsta vismaz puse no tā kas bļodā. Citreiz neēd un pēc stundas, divām, jau sāk prasīt kaut ko kas sakārojies, nu tad pasaku, lai apēd to kas bija bļodā un tikai tad dabūs to, ko grib.

Man bērnībā šitā spieda ēst kartupeļu biezputru, kas man ļoti negaršoja. Teica - kamēr neapēdīsi, no galda prom netiksi. Es ar asarām acīm stūķēju sevī iekšā, līdz izvēmos atpakaļ šķīvī. Nu, ja negaršo bērnam, kāpēc jāspiež? :D Es saprotu - cita lieta, ja izlutināts un atsakās ēst normālu ēdienu, bet ja man mazais saka, ka negaršo, tad es taisu ko citu.

manam 4 gadi pec nedelas, ed pie sava maza galdina, bet dazreiz nikji ka negrib sedet un est, bet nu citur nelauju! ed principa visu ko majas taisu, aa griki negarso un ari nespiezu tos est. ja ir labi paedis var dabut kadu naski veikala, majas mums ir ari grozins ar konfektem, bet vins reti tam pievers uzmanibu! dzer udeni dazreiz kadu sulu noperkam, nekadas kolas un citi dranki (lai gan pati dzeru), bet sicis vnm prasa udeni!