Es neņēmu atsāpināšanu, izbaudīju visas sāpēs bez tās. Kas gan nebija viegli, jo vienā brīdī patiešām bija sajūta, ka nomiršu :D (tagad pašai smiekli par to nāk) Pirms tam domāju, ka sāpes viegli pacietīšu, jo parasti tā ir, bet toreiz... Tā nu 8 stundas nomocījos, bet pēc tam jutos tik labi kā nekad, spēka bija tik daudz, ka likās, ka jau uzreiz pēc dzemdībām varētu iet krosiņu paskriet, ja vajadzētu :)
Man bija jāmaksā tikai par istabiņu, jo izvēlējos saucamo boksiņu, kur ir viena atsevišķa gultas vieta, kopā toreiz samaksāju par 2 dienām 6 latus, tā ka nekādas lielās izmaksas nebija. Līgumu ar vecmāti neslēdzu, bet labi, ka tā, jo tieši patrāpījās brīnišķīga vecmāte, saprotoša, uzmundrinoša un ļoti pozitīva, kas mani pārliecināja, ka esmu spēcīgāka nekā es domāju un man nav nepieciešams maksāt par vannu, EA un visu citu, ko es tobrīd sāpju ietekmē pieprasīju.
Pirms tam baidījos, ka pēc dzmedībām būs plīsumi, bet nebija neviena paša, kaut arī bērns bija paliels, vairāk kā 4 kg
No sākuma domāju, jā kā tad, es jau nu nekliegšu. Kliedzu kā nelabā
Man tas pats, es parasti esmu diezgan kluss cilvēks, domāju, ka noteikti nekliegšu, kad aizbraucu uz dzemdību namu, nekas nesāpēja un nevarēju saprast, ko citas tā kliedz. Un kad sākās sāpes, man ārsti sāka teikt, ka es jumtu nonesīšu un visas pacientes aizbiedēšu.