Kā lai saņemas un gatavo?

Es negatavoju. Nekad. Kad iepzinos ar draugu tas bija pirmais ko paziņoju - nemāku un negribu mācēt. No sākuma viņš domāja, ka jokojos un kko jau māku un pagatavošu, bet kad sākām dzīvot kopā saprata, ka nekādi joki tie nav :-D
Tā nu gatavo tikai vīrietis. No sākuma bija diezgan vienkārši ēdieni, bet tgd pilna virtuve ar katliem, visādiem pričendāļiem un visu gatavo ar aizrautību. Google un youtube ir iedvesmas avoti.. :-D
Es pagaidām taisu tikai maizītes un kafiju. Pārējo samācīšos dekrēta laikā.. :-D

Es īpaši negatavoju un nav vajadzības. Nav arī laika un vēlmes.
Brokastis darbdienās sastāv no 5graudu putras, ko apleju ar ūdeni (darbā). Dažreiz aizeju uz netālu esošo kafejnīcu.
Pusdienas darbdienās sastāv no kāda biezpiena, augļa.
Vakariņas vai nu ārpus mājas vai mājās fiksi pagatavoju kādus salātus, atkal augļi, biezpiens, rieksti utt.

Vienkārši man žēl tā laika, kas jāvelta nopietnai gatavošanai, jo prieku tas nesagādā.
Kaut gan dažreiz brīvdienās varu kaut ko interesantu pagatavot, bet reti.

Rakstīju, rakstīju un tad sapratu, ka nav vērts. :D Es it kā neaugu tādā ģimenē, kur sievietei obligāti jāgatavo, bet saprast tās, kuras saka, ka negatavo vispār, nudien nevaru.

Autorei - man šķiet, ka katram (gan jau ar izņēmumiem tāpat) pienāk laiks, kad ēst gatavošanas vēlme atnāk dabiski. Citam ātrāk, citam vēlāk.

Ēdienu gatavot iemācījos un iemanījos tikai, kad bērns bij jāsāk jēdzīgi barot. Kopdzīves sākumā vīrs jokoja, ka jāsūta mani kulinārijas kursos, mācīties saimniekot. Bet ar laiku pati iemācījos. Visi apmierināti.

Lielākā daļa to, kuras negatavo, jo neprot (nevis izvairās gatavot, ja vien var, jo nepatīk) būs tās, kam bērnu nav. Jo nu, kad tas bēbis ir, tad vienā momentā gribi negribi nākas apgūt prasmi uzvārīt auzu biezputru, sablenderēt puķukāpostu biezeni, utml., vēlāk vēl visu ko. Izņēmuma situācijas būtu ar aukli, kura arī gatavo, un vīru, kurš ir tas, kas ir izgājis bērna kopšanas atvaļinājumā.

Nav fakts. Zinu vairākas meitenes/sievietes/sievas, kuras negatavo arī, bērniem esot.

tāpat garām ejot domājot, bet vīrietis taču ar pilnu vēderu arī tāds nelietojams

Nu.. ir taču starpība starp paēdis un pārēdies :)

Un jā, ļoti piekrītu Salomē.

Man patīk gatavot, ja ir priekš kā . Priekš sevis vienas es negatavotu, jo nebūtu kas paslavē :D pavisam nopietni, tik bieži dzirdu komplimentus no savējā, ka ir prieks censties un gatavot viņam... Bet tik pat labi, ja es negribētu, es to varētu arī nedarīt, jo manējais super labi gatavo pats un par to, ka jāgatavo viņam nemaz nepukst, saka , ka patīk (l)

nu, es nesaprotu, kā var negribēt/nepatīkt :D tomēr katram savs un neuzskatu, ka, ja nepatīk, būtu jākāpj sev pāri un obligāti kaut kas grandiozs jāgatavo.
man patīk, gatavoju, toties man ļoti, ļoti nepatīk kārtot māju, un es tiešām nesaprotu, kā kādam tas var patikt.

bet nu jā, vienīgais ieteikums gan jau būtu - pamēģināt pagatavot mājās kaut ko, kas garšo ārpus mājas ēst. ja sanāks vēl garšīgāk, varbūt tā būs motivācija to darīt.

meitenes/sievietes/sievas, kuras negatavo arī, bērniem esot. Šo gan īsti nevaru saprast. Kko elementāru, putru kaut vai uzvāra.

Parasta
Kas tur ko brīnīties- putras pārdod jau gatavas (Annele), biezeņus arī, lielākam bērnam cīsiņi, pelmeņi, makaroni, olas, utt. Nekādu problēmu.

Mums abiem riebjas gan gatavot, gan māju uzkopt - zemē nomests laiks un nekāda gandarījuma. Abi protam gatavot gluži garšīgi, bet labāk izvēlamies paēst ārpus mājas, pasūtīt gatavu vai uzsildīt pusfabrikātus.
Problēma slēpjas arī faktā, ka es varu pārtikt no dārzeņu zupas, griķiem ar krējumu un salātiem, bet vīrietim vajag ko vairāk - arī pusdienas uz darbu jāpaņem (tuvumā nav jēdzīgu kafejnīcu).
Reizi, divas nedēļā tomēr cenšamies gatavot normāli - tad to darām kopīgi. Ja izlemjam ēst katrs savu, tad katrs sev arī sataisa.
Protams, mazgāt traukus vispār negribas :D

Kas tā par māti, kas sava slinkuma vai nepatikas dēļ baros bērnu ar pelmeņiem vai cīsiņiem?! Un nesakiet, ka tas ir normāli.

Annie
Tici man, tādu ir vairāk nekā tu domā.

Nu, mani pusaudža gadi pagāja, ēdot šokolādes batoniņus brokastīs un bulciņas vakariņās. Pusdienās tie paši cīsiņi un pelmeņi, jo ne man, ne mātei nebija laika gatavot.

Jāiegādājas trauku mazgājamā mašīna, ļoti veicina ēstgatošanas iedvesmu.

BS! Ir man trauku mazgājamā mašīna, bet kaut kādu vēlmi ņemties pa virtuvi tā noteikti nav veicinājusi.

Es arī negatavoju mājās. Atbildot uz jautājumu, ko es ēdu, teikšu, ka ēdu visu ko. Pamatā ārpus mājas. Kāpēc? Tāpēc, ka tāpat kā delusion uzskatu, ka ēst gatavošana ir zemē nomests laiks. Daudz sanāk strādāt, tāpēc brīvo laiku veltu draugiem, ģimenei vai kādam hobijam nevis šmorējot. Un jā, nepatīk. Protams, ja ir otrs, tad savādāk (uzskatu, ka vienam gatavot nav arī īpaši izdevīgi, nav laika iet uz tirgu, bet veikalos, piem.to pašu vistas fileju pārdod tādos blāķos, ka varu ēst visu nedēļu, bet negribas..).

Kas tā par māti, kas sava slinkuma vai nepatikas dēļ baros bērnu ar pelmeņiem vai cīsiņiem?! Un nesakiet, ka tas ir normāli.

Man mātei nebija laika vienmēr gatavot. Un tāpēc bērna, pusaudža gados daudz tos ēdu. Neuzskatu, ka tas ir nenormāli! Un dzīva arī vēljoprojām esmu!!!

Es savu delu NOTEIKTI macisu gatavot.
Es ta priecatos, ja mans virietis macetu gatavot,bet vins neprot un pat nemegina.
Ta nu viss tiek man un ta pa istam saku, kad saku sedet majas ar bernu.
Man ir tas talants, ka man biezi vien viss jaunais sanak.
Tgd jau daudz jo protu pagatavot, bet dienas, kad esmu nogurusi, negribu pie plits pavadit taisu pasu pasu vienkarsako,pat virietim.

Ja nepatīk neimācisies.
Ēdiens ir jātaisa ar mīlestību un dvēlseli!!! Jātaisa ar pozitīvu noskaņojumu.
Es saprotu nemāk taisīt ,bet negrib vai nepatīk nē. Pa laimi dzīve mani izmacija un tagad man ļoti patīk taisīt ēst :-)

Es saprotu nemāk taisīt ,bet negrib vai nepatīk nē.

Kā var nesaprast?
Kā saka, vienam patīk meita, otram māte, trešam kleita. Tāpat ar ēst gatavošanu. Par negrib vispār nav vērts komentēt..

Nu tas, ka ēst jātaisa ar mīlestību ir bišķi pārspīlēta, spārnotā frāze. Fiksi kaut ko pagatavot vakariņās ir vnk nepieciešamība, ne jau katru darbadienas vakaru kartupeļi tiek vārīti ar mīlestību un dvēseli. :D