Kā lai saņemas un gatavo?

Kad dzīvoju viena, man leduskapi vispār svilpoja vējš :D

Tagad draugs tos pašus augļus un kādus piena produktus iepērk.
Jo mazāk ledusskapī, jo mazāk ēdu :D

Ne es ne draugs mājās negatavojam.

an, lūk, vakar vakarā tieši izvērsās strīds ar puisi par to, ka nepagatavoju viņam ēst. Saprotu jau, ka jāpiespiežas, ka jānovērtē, kad mājās atgriežas naudas pelnītājs un galvenais apgādātājs,

Nu, ja dzīvo viena, tad jau var pārtikt no kā grib. kaut vai katru dienu tikai no salātlapām. :D

Bet, ja ir arī vīrietis, un, ja viņš strādā, bet tu, nē, tad uzskatu to par pienākumu - pagatavot viņam vakariņas. Nebrīnos, ka strīdi rodas...

Man ir ieaudzinaats, ka kaa virietis peec darba majas, ta jabut siltam edienam galdaa. Taa dariju pirmos 2 gadus, lidz sapratu, ka manam virietim to vispaar nevajag, reizeem pat pagatavoju eest un sis atnak saka - aij es darba paedu... tad gan ir taada shkrobe... Bet man ljoti patik gatavot, uzlieku serialu virtuvee un tad gatavoju. Kad dzivoju viena tad bija savadak, neko negatavoju un pat negribejas, bet kad dzivo ar kadu kopaa nespeju iedomaties, ka negatavoshu.

un kaa saakt? paskaties kadu interesantu recepti, izmegini, galvenais nebaidies sanaks vai nee.

Ja nav dižas vajadzības un nekādas vēlmes, priekš kam tad mocīties?
Bet nu ja gribās iemācīties un vienkārši vajag motivāciju, tad varētu palīdzēt kāda interesanta pavārgrāmata vai blogs (manai draudzenei palīdzēja). Glauns priekšauts, ko gribās uzvilkt, forši virtuves piederumi (man, piemēram, vīramāte uzdāvināja foršu koka piestu no Taizemes, roku darbs, tagad tik to vien daru kā piestoju kaut ko virtuvē) :-D Padari to procesu tādu patīkamu, izmeklētu un neikdienišķu. Neizvēlies kotletes ar kartupeļiem gatavot, bet gan kādu izsmalcinātu recepti. Nu tā kaut kā. Ievies burvību tajā procesā.

Jautajums tam kas nemak/negatavo - ka jus tad tikat gala ar draugiem, kuri aicina jus vakarinas un velak, ilgtermina tomer sagaida, ka pienaks laiks, kad jus atdarisiet ar to pasu?

Ja nepatīk, tad nevajag sev pašai uzspiest.
Varbūt ja gadās kāda brīvdiena, kurā nekā nav ieplānots, vari paskatīties kādu interesantu recepti un pamēģināt. Ja sanāks garšīgi, tad gribēs vēl taisīt un tā kaut kā. Bet nu ja gatavošana nav lieta, kas tevi ieinteresē un vari pārtikt, tad nav ko iespringt. Es arī katru dienu negatavoju, lai gan man ļoti patīk. Pirmkārt jau tapēc, ka savā pašreizējā virtuvē jūtos ļoti neērti un tāpēc, ka mēdzu vienkārši pārāk nogurt un pietiek ar tēju un augli.

Vienkārši sāc pamazām gatavot. Kad sanāks vienkāršie ēdieni, tad pamēģini ko sarežģītāku. Pēc savas pieredzes saku, ka tā var iepatikties :D

Mani dzīve piespieda gatavot. Biju ilgstoši ārpus Latvijas un baigi sāka gribēties tipiskus latviešu ēdienus. Nu neko, iegūglēju recepti, sameklēju plus mīnus tamlīdzīgus produktus, ienesu datoru virtuvē, mamma pa Skype sniedza nepieciešamās instrukcijas (arī atbildēja uz "advanced" līmeņa jautājumiem, kā noteikt, vai kartupeļi uzvārījušies un vai makaronus met aukstā vai vārošā ūdenī).

Tagad gatavoju, bet nu, ja godīgi, joprojām nelabprāt. Pie iespējas izvairos. Pati sev vienai NEKAD! Tad jau labāk pārtikt no maizes ar sviestu.

Man arī pašai sev nepatīk gatavot, bet, kad jāgatavo draugam, daru to ar prieku, un man patīk saņemt novērtējumu un redzēt, ka viņš ir laimīgi paēdis. :) :D

Es gatavoju, jo
1) man patīk to darīt (protams, ir dienas, kad ne visai)
2) uzskatu, ka normālas ēdienreizes ir svarīgas. Tādu paknakstīšanos ar kādu uzkodu vai maizītēm par ēšanu nevar nosaukt
3) žēl naudas. Paēst ārpus mājas ejam, ja vēlamies atpūsties vai randiņot, ikdienā - nē.
4) zinu, kādas sastāvdaļas un kā ir pagatovots mājās gatavotais ēdiens

Es, ja esmu viena, arī, var teikt, negatavoju. Īpaši, ja ledusskapī ir kaut kas tāpat apēdams. Tomēr, ja draugs mājās, prieks gatavot, gatavojam pārsvarā kopā un ēdam abi. Nav iedvesmas kaut ko ļoti garšīgu gatavot tikai priekš sevis. Varbūt autore arī dzīvo viena, tāpēc tā?

Es saaku ar zupaam...nupat atcereejos savu pirmo "needamo" zupu ,kuru taisijaam ar dviini...:-DNopietni saaku gatavot ,kad appreceejos.Man loti patika pats process,visas smarzas viruvee utt,tik interesanti atcereeties,ka vienmeer zvaniju mammai un prasiju visu...
Man liekas ,ka vajag saakt ar to,ka jaasaak meeginaat uztaisiit kaut ko taadu,kas ir loti garsojis kaadaas viesiibaas ,varbuut,loti gribaas atkal to eedienu izjust ,un tad leenaa garaa saakt-varbuut saakumaa ar kaadiem salaatiniem utt

Man arī nepatīk gatavot, tāpēc est gatavoju tā, lai nebūtu veltīgi izšķiests laiks un pūles atmaksātos, respektīvi, garšīgi. Es gan izvēlos vieglākos ceļus gatavošanai. Man ir multifunkcionāls kombains, tāpēc esmu aizmirsusi par dārzeņu griešanu, kapāšanu un rīvēšanu, visu metu kombainā un minūtes laikā gatavs. Atliek tikai samest katlā un pagatavot. Tāpat gaļu ielieku stikla traukā ar garšvielām un iemetu cepeškrāsnī. Kad dzīvoju viena, tad arī reti gatavoju. Tagad vairs nevaru to atļauties.

Jāatrod sev piemērotas receptes, ēdieni, kuri garšo. Sākumam vienkāršākus. Man jau arī nepatīk tizli tīrīt kartupeļus un tad viņus vārīt. Toties eksperimentēt, gatavojot ko neierastu ar to pat produktu, pat ļoti! Es sāku vairāk dzīvoties pa virtuvi, kad gribēju pagatavot kādu ēdienu, ko ikdienā ģimenē neēdām. Sākās ar vienu, tad atrodas nākamais, un tā tā lieta aizgāja.

Ja tik ļoti nepatīk gatavot un ir bijis labi kā līdz šim, kamdēl tāda nepieciešamība sevi piespiest? :)

Nesaprotu kā var negatavot :D

Tu esi tas, ko tu ēd, tavs ķermenis ir kā māja, kura ir jābūvē, ja tu sevi mīli, tad tev ir jādod sev tas labākais.. Un kas gan var būt labāks par paša gatavotu ēdienu, kurā tu zini, kas ir iekšā, kurā ir tas, kas tev garšo, tu vari eksperimentēt, tev nav jāēd tas, ko tev noliek kāds priekšā, kā tādai cūkai. :D

Ilgtermiņā tas arī ir izdevīgāk, tas ir veids kā ietaupīt naudu, tas ko tu nopērc vienai dienai un neapēd, ir izmantojams citā receptē, kas var garšot pavisam savādāk.

Nesaprotu kā var stūķēt tos subproduktus iekšā, pelmeņi, pankūkas, cīsiņi, nedod dievs vēl roltoni, sausās zupas u.t.t. Liekas, ka cilvēks vispār nemīl sevi, ka viss ir pelēkās krāsās, ka tu visu laiku dzīvo vienveidīgi, tev neūp vairāk par to, lai kaut kas iekristu kuņģī. Nu kā? Kā tā var?

Jā mums visiem ir laiks, bet tas ir tikai muļķīgs attaisnojums ir ļooti daudz veidu kā pagatavot ātri, ja vien tev ir izdoma un vēlme vispār to darīt!

VITA@-man liekas ,ka saakumaa meiteneem nepatiik,jo iisti nemaak.Tajaa briidii,kad draugs,viirs izsaka pirmo komplimentu,tas aiziet uz urra!!Taa laikam bija tiesi man.Atceros ,ka loti patika gatavot mazajiem,jo redzeeju kaa eeda visu!!Man naaca aaraa "maakslas darbi" no parastam sakneem,daarzeniem!(l)

Ziemasvilks, nu un.. dažreiz nav vēlmes un sacepju pelmeņus. Tas nav pasaules noziegums dažreiz būt vienaldzīgam pret to, ko ieliec vēderā. Es varu gan pagatavot, gan nākamajā dienā ēst pelmeņus, ja tā gribas.

Man likās, ka es nekad mūžā negatavošu, apprecēšu bagātu vīru un dzīvošu tik pa restorāniem. :D Mana pirmā maltās gaļas mērce bija neēdama. :D Bet nu jau 2 gadi pagājuši, kad gatavoju vismaz 300 dienas gadā, manu ēdienu ēdāji slavē un sapratu, ka manī tiešām bija paslēpies gatavošanas talants. :)

ziemasvilks, pēc Tava apraksta ne tikai pašam jāgatavo, bet pašam arī jāaudzē :)

pareizi jau raksti, bet domāju tā sapratne likt sevī labāko nāk tomēr ar gadiem. 18 gadīgas jaunas sievietes domāšana un vērtības ļoti spēcīgi atšķiras ar 30 + .