Bērnības smarža, garša utt.

Mana vienīgā izteiktā bērnības garša ir kad ēdu rupjmaizi ar krējumu un sālīti. Kad biju ļoti maza 2-3 gadi, opis pats ēda šādi maizīti pietam sagriežot to mazos gabaliņos un mani turot klēpī ar cienāja. Tā ir mana vienīgā atmiņa no viņa diemžēl, bet esmu priecīga ka man tā atmiņa ir. :)

kad ēdu rupjmaizi ar krējumu un sālīti

mans opis eeda ar baltmaizi un cukuru un dzera ar kefiru, kur klat cukurs... :)

Bet Tev ir skaista atminja :)

Asteres (tā laikam tās puķes latviski sauc-астры) uz 1. septembri. Un tas, kā smaržo gaiss agros rudens rītos, kad jāsāk iet uz skolu.

Pankūku smarža, kad ome cepa. Pankūkas laikam savā pieauguša cilvēka mūža laikam vairs neesmu ēdusi, bet joprojām atceros, ka sasmērēju uz pankūkas zapti, sarullēju tādā kā desiņā un tad ome man to desiņu sagrieza gabaliņos.

Atceros, kā opis taisīja mārrutkus. No tās spēcīgās smaržas asaras tecēja, jāpuņķojas bija bez jēgas, bet tik un tā viena no mīļākajām atmiņām.

Un vēl tagad atceros to laiku, kad dzīvojām Krievijā, tētis nāca no darba un es tāda maza meitene, man bija kādi 3 gadi, katru vakaru skrēju viņam pretī un viņš mani saķēra un pacēla nu tiiik augstu.

Bērnības smaržas visvairāk asociējas ar vecmammu:

* vecmammas krāsnī žāvēto ābolu smarža
* vecmammas pankūkas ar plaušām
* vecā melnā pirts, kuru tik ļoti ienīdu bērnībā, jo visi radi sagāja un gājām kopā mazgāties (nu, sievietes). Man tas tik ļoti nepatika, bet to smaržu es vēl šo balto dienu atceros..