ievākšanās

Reģ: 20.03.2014

Esam kopā 4 mēnešus. Viss ir ļoti labi, abiem kopā interesanti, kopīgas interesantas, bet arī pietiekami daudz atšķirīgas, lai nekļūtu garlaicīgi. Attiecības attīstās, jūtas aug, vienvārdsakot viss ir ok.

Pirms pāris dienām ievācāmies kopīgā dzīvoklī. Iepriekš visu izrunājot, ko katrs iedomājas, ko vēlas utt. Protams, abi atzināmies, ka bailes ir, bet arī gribas to darīt.
Taču, ievākšanās dienā, karvājot mantas, manī ieslēdzās nenormālā trauksmes sajūta, likās, ka ja nu tomēr nevajag. Šķiet, ka pazaudēšu sevi, būs strīdi un viss būs slikti :D

Ko man darīt? Tiešām tāda sajūta, ka pēkšņi gribas visu pārtraukt un bēgt. No kurienes tādas sajūtas?

:-/:-/

09.01.2015 11:26 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Varbūt nevajag steigties ar kopdzīvi un pārcelties pakāpeniski? Ja man būtu tāds stress, nudien satrauktos, jo parasti intuīcija mani nepieviļ..

Kad uzsāktu kopdzīvi..par to kas/kā būs ..nedomāju :)

14.01.2015 10:37 |

Danilla

1493

Reģ: 29.01.2009

Ir cilvēki, kas baidās no nezināmā un nepatīk pārmaiņas. Man arī, piemēram :D
Bet, kā novērots, tās sajūtas nomierinās 3-7 dienu laikā. Tā ka vajag vienkārši to pārdzīvot.
Varbūt ar sevi vari parunāties, ka strīdas visi pāri, arī tie, kas nedzīvo kopā. Tāpēc tas nav noteicošais tam, lai attiecības neizdotos. No otras puses, ja jūs neievāktos kopā, jūs arī neietu tos loģiskos attiecību solīšus uz priekšu. Visā visumā, domāju, nevajag skriet vilcienam pa priekšu un stresot par lietām, kuras vēl nav notikušas ;)

14.01.2015 10:42 |

kapecvisivardikasmanpatikiraiznemti

Reģ: 20.03.2014

Nu, tajā dienā, man tiešām bija šausmīgas sajūtas :D
Bet tagad, kad jau tā lēnām sākam iedzīvoties, saprast, kā tā mūsu kopdzīve izskatās, nav traki. patiesībā, tik labi sen neesmu jutusies. Protams, apzinos, ka ir un būs strīdi, bet tā jau laikam ir vienkārši receptes sastāvdaļa.

:-)

14.01.2015 11:12 |