Skumjā tēma- aborts

Wee, arī fakts.. Jāsagatavojas tomēr tam..
Tas nav tik viegli.
Tās, kuras netic, ejiet dillēs un sargat sevi pašas. Es nevienam neesmu teikusi un es nezinu vai kādreiz pateikšu. Es atkārtojos, tu nevari domāt..Ja blakus ir mīļa un atsaucīga ģimene, kas pakīdz un dod padomu- jā. Bet es neesmu no šīs sērijas.

es gan meiteni saprotu.. īpaši jau viņas vecumā..
bailes ir stiprākas par apziņu..

un mūsdienās ir tādas ģimenes situācijas, par kādām mums nemaz prātā neienāktu..
ja dzīvo mazpilsētā, kur visi viens otru pazīst, tad testu vai AK nopirkt ir vēl sarežģītāk.. un arī nopērkot testu un gaidīt rezultātu.. pasarg dies`, tur meitenei noteikti ir milzīgs iekšējais stress. īpaši tad, ja nav, kam uzticēties un nav kas atbalsta..

šeit neko nevar pārmest, galvenais cerēt, ka kavēšanās ir tikai no stresa..

turies!

lll3 - nevelc garumā šito visu! ja tev vēl jātiek uz kādu pilsētu pie gulba, jāatrod kur abortu taisīt un mr jau kavējas ilgu laiku.. skriešus dari visu.

Ja pirksi testu, tad pērc uzreiz divus. Iespējams vēl ir pārāk mazs laiks, lai uzrādītos grūtniecība, ja tāda ir.

Medikamentozais aborts ir vismazāk traumējošs, bet diemžēl Latvijā tas nav pieejams (cik man zināms). Ir pieejamas līdzīgas AK tabletes, ko ginekologi sauc par "medikamentozo abortu", bet tas nav gluži tas pats... Medikamentozais aborts nozīmē vairāku tablešu ievietošanu vagīnā uz nakti mājas apstākļos un tādā veidā tiek mākslīgi izsauktas dzemdības. No rīta vai nu viss tīrās pa gabaliņam ar MR līdzīgām sāpēm un apmēram tikpat stipru asiņošanu, vai arī sāpes pieņemas spēkā dažu stundu laikā un sieviete "piedzemdē" to placentu ar visu saturu. Izklausās briesmīgāk kā patiesībā ir... Tomēr pastāv risks, ka viss neiztīrīsies, bet atkal jau - ja ir mazs termiņš tad lielāks procents, ka viss iztīrīsies ļoti labi. Lai nu kā - domāju, ka 16 gados tas būtu pārāk smagi emocionāli, jo atkal jau viss ir jādara pašai, vienatnē, tiekot galā ar savām emocijām, sāpēm un pārdzīvojumiem. Un atkārtošos - Latvijā šāda metode nav pieejama. Vienīgā iespēja - tīrīšana.

Izsaku līdzjūtību! Bet tas nav pasaules gals! Tas ir tikai viens ļoti neveiksmīgs sex... Tomēr ieteiktu ar kādu par to parunāt, kam vari uzticēties. Tas ir jāizrunā! Nevajag to sāpi turēt un krāt sevī iekšā.

Šokoprieks
Jā, mazpilsētā ir nereāli nopirkt to pašu ak vai testu.. Bet laiks iet un esi bezspēcīga.

Neons
Seksuālā vardarbība nav neveiksmīgs sekss. Pat ne tuvu..

Piedod par skarbumu, bet vispirms noskaidro vai esi stāvoklī vai nē, nevis pirms laika vēl vairāk sevi nomoci!!! Tas ir milzīgs stress un pārdzīvojums, man MR pēc šāda gadījuma kavējās pat 2 mēnešus..

Iespējams tev nebija sexuālas pieredzes... Man gan nav bijis tā kā tev, bet šobrīd, kad sex, bērni, attiecības man nav nekas svešs - es tomēr tīri teorētiski stādos priekšā, ka tas nav nemaz tiiiik briesmīgi, kā par to domāju kādreiz. Tas ir riebīgi un pretīgi viennozīmīgi, bet tomēr - tāds čiks vien ir - tevi nepiekāva, ribas nesalauza, stundām ilģi nemocīja, nepārdeva verdzībā, grupnika nebija. Kaut kāds kretīns žigli izģērba, nodarīja savu pretīgo lietu un nozuda. Pāris minūšu lieta... Nav tā vērts, lai padarītu sev galu un baigi pārdzīvotu! Domā par to, ka esi sveikā tikusi cauri ļoti viegli, tā teikt... Ļoti ceru vēl, ka nebūsi stāvoklī un nebūs nekādu STS. Vienkārši, kad tiksi skaidrībā ar pēdējiem jautājumiem - mēģini noskaņoties uz to, ka tas viss ir bijis nenozīmīgs sīkums. Tas neko tavā dzīvē nemaina!

Neons
Teikšu atklāti, tagad man to ir grūti taa raksturot. Iespējams paies laiks un es to sapratīšu, bet tagad man nesaprast šos vārdus- neveiksmīgs sekss. Tas manā atmiņā ir pārāk sāpīgi iespiedies. Paies laiciņš un cerēsim, ka arī es tā sākšu domāt.. Bet iespējams, ka arī ne.

Neons, jā pēc ļoti ilga laika paliks vieglāk, bet tagad tas tavs tekstiņs, ka nemaz jau nebija traki galīgi neder. Piedod, ka tā, vnk esmu pati pārdzīvojusi izvarošanu un tas nebija tikai viens vīrietis un tās nebija tikai pāris minūtes.. Smagi to atcerēties, bet nu jau to uztveru vieglāk. Principā autorei iesaku, ātrāk uzzināt vai esi stāvoklī vai nē, uztaisīt analīzes uz STS un tad vienkārši to visu aizmirst. Es to esmu izgriezusi no savas apziņas, jā kkas tāds ir noticis, bet itkā ne ar mani. Es savādāk nevarētu dzīvot, ja visu laiku atcerētos un pārdzīvotu, turklāt vēl tā vainas apziņa un jautājums kapēc.. Tapēc tagad to atceroties tikai kkādu ainiņu ko pat īstyi neasociēju ar sevi ir daudz daudz vieglāk. Un vēl man runāšana ar kādu nepalīdzēja, tas žēlums, kuru redzi citu acīs, padara tevi traku..Tikai pēc pāris gadiem spēju par to pat kādam pastāstīt gandrīz pilnīgi bez emocijām, jo to dienu esmu no savas dzīves izsvītrojusi un stāstu kā par kādu treši personu.

maresete, tev tomēr bija smagāks gadījums... Malacis, ka tiki tam pāri!
Es tieši runāju par to, kā bija autorei. Saprotu, ka mans teksts šobrīd var izklausīties pārāk skarbi vai nevietā (ņemot vērā vēl faktu, ka neesmu neko tamlīdzīgu piedzīvojusi), taču cenšos arī tik riebīgā situācijā saskatīt kaut ko labu, kā, piem., ka tas ir bijis tikai nieka pāris minūtes un visvieglākais variants no iespējamiem, ja tā var izteikties... Manā izpartnē, tas var palīdzēt vieglāk tikt pāri pārdzīvojumam. Ja ne uzreiz šobrīd, tad pavisam drīz. Galvenais ir noskaņoties uz nevis "gribu paradīt sev galu", bet "nekas dižs nav noticis". Mēģināt sevi pārliecināt, ka šis notikums nav lielas ievērības cienīgs.

pievienojos, nevelc garumā , būs sūdi, ja būs par vēlu ....

Rīt uz gulbi. Redzēsim visus rezultātus!
Wish me luck.

Galvenais ir noskaņoties uz nevis "gribu paradīt sev galu", bet "nekas dižs nav noticis". Mēģināt sevi pārliecināt, ka šis notikums nav lielas ievērības cienīgs.

Tur tev pilnībā piekrītu uz visiem 100% Lai gan tas ir ļoti stulbi, bet es sevi mierināju ar faktu, ka citām ir vēl sliktāk.. Tā kā mans murgs turpinājās vairākas stundas un no vairākiem vīriešiem, tad es sevi mierināju ar domu, ka tā bija tikai viena diena, tas nenotiek katru dienu kā ar vairumu meiteņu zināmā profilā, kā arī tas, ka paliku vispār dzīva un netiku nogalināta. Saprotu, ka tas izklausās drausmīgi tā domāt, bet man tas reali palīdzēja tajā brīdī izdzīvot un nesajukt prātā vai pašai savu dzīvi neizbeigt. Autore, sanemies, tu neesi vienīgā tāda šajā pasaulē, ar laiku kļūs labāk un aizmirsīsies, lai cik tas būtu grūti šajā brīdī mēgini distancēties no tā. Kad būsi nokārtojusi visu ar fizisko pusi (grūtniecības testi, sts testi), vienkārši aizmirsti to. Es saprotu, ka šobrīd tev tas liekas neiespējami, bet to var izdarīt tici man. Tu esi stiprāka nekā tu domā!

Ah, maresete, lasot ko tādu pat sirds sažņaudzas... Man tiešām prieks, ka neļāvi tam gadījumam sevi salauzt!

Pirms TĀ gadījuma biju maza naiva meitenīte.. pēc izmainījos ļoti. Kļuvu vienā brīdī pieaugusi, naivums izzuda pilnībā, domāšana mainījās par 180 grādiem. Vienīgais ir zudusi ticība brīnumiem un uzticība vīriešiem, visur meklēju kādu apslēptu motīvu viņu rīcībā. Diezgan biezas esmu uzaudzējusi sev bruņas, kas bieži vien tiek uzskatīts no malas par augstprātību. Vienīgais kam vēl ar vien nespēju nekādi tikt pāri ir tas, ka uznāk tāda iekšēja milzīga trauksme, ja redzu kādā filmā kādu izvarotu sievieti, vai kādu rakstu par to..

Autorei novēlu milzīgu izturību un vēl nepielaid manu kļūdu, kad kļūsti emocionālu notrulināta un nespēj nevienam vīrietim uzticēties. Kā jau teicu aizmirsti šo gadījumu, norobežojies no tā, bet nenorobežojies no cilvēkiem..

gribas nogriezt locekļu galus tādiem izdzimteņiem.
Man žēl, ka dažām ir nācies to pārdzīvot, un jūtu līdzi. Es gan nezinu, vai tas ir atbilstoši tā teikt šādās situācijās, bet nu, domu sapratāt.

maresete - tu esi tik stipra sieviete! nespēju pat iedomāties kā ir jāsavāc sevi, lai pēc tam dzīvotu tālāk.. apbrīnojami!

ja autore grib anonīmi izkratīt sirdi un emocionālo atbalstu, droši vari uzrakstīt vēstuli. Zinu kā ir kad nav ģimenē tādas attiecības lai varētu ko tādu stāstīt

maresete, par tām filmām vai rakstiem - man ir tāpat no domas vien. Varu puslīdz bez emocijām skatīties uz visādiem asiņainiem skatiem, amputācijām utt, bet, ja runa ir par izvarošanu - iekšas met kūleni un vēmiens nāk... Tāpēc, iespējams, tam nav nekāda sakara ar tevis piedzīvoto, bet vienkārši - šī tēma sievietēm ir viens liels psiholoģisks tabu.