Labvakar!
Gadam ejot uz beigu pusi, mani sāk sapņos apmeklēt mans bijušais draugs, ar kuru izšķīrāmies pirms 2 mēnešiem..tā nebija tipiska šķiršanās, viss it kā bija daudz maz kārtībā, vismaz man pret viņu, bet lieta tāda, ka viņš aizbrauca prom no Lv (ārzemnieks) un vairs nedod ziņu..
Tā teikt šķiršanās bija ļoti romantiska, es viņu no rīta pavadīju, pirms sēšanās mašīnā viņš mani pēdējo reizi noskūpstīja un es tur paliku viena uz lieveņa stāvot un mirkstot asarās..
Centos sazināties ar viņu, uzrakstīju vienu sms - neatbildēja, aizrakstīju vienu vēstuli fbook - neatbild. Padevos, nolēmu, ka gribu dzīvot tagadnē un plānot nākotni, nevis mirkt pagātnē. Cenšos nedomāt par to, kas bija, bet ir tā, ka ir lietas, kas ļoti atgādina par to brīnišķīgo laiku, kas bija, piemēram, mūzika, bildes, filmas, kuras skatījāmies. Pat nejauši, vienkārši ikdienas gaitās visas šīs lietas uzplaiksnī...
Tad nu par sapņiem, gandrīz katru dienu redzu sapņus, kuros ir viņš un pārējie cilvēki, kuri šajā gadā iezīmējās kā spilgtas personas. Sapnī viss ir ideāli, tik jauki brīži, emocijas, bet no rītiem pieceļos un sāp sirds.
Es tiešām vēlos turpināt dzīvot, man sāp gremdēties atmiņās, tās mani emocionāli galē. Es zinu, ka mums vairs nekā nebūs, ka viņš neatgriezīsies, bet tās atmiņas.. Vienkārši es gribu, lai ir tā, ka atceros to visu, kas bija un manās lūpās parādās smaids un prieks, ka manā dzīvē bija šāds cilvēks, kura vērts bija dzīvot! Par to visu labo, kas notika. Jā, tagad ir tā, es priecājos par to fairy tale, bet tam visam nāk klāt skumjas..
Meitenes, ko Jūs varētu man ieteikt? Kā man ar to cīnīties?
P.s.pēc šķiršanās manā dzīvē parādījās puisis, viņam bija simpātijas pret mani, domāju, ka šādā veidā aizmirsīšu, sarakstījāmies, sazinājāmies, vienu reizi tikāmies, bet sapratu, ka negribu šo cilvēku maldināt un arī sevi nē, jo acīmredzot nebiju tikusi pāri iepriekšējām attiecībām, izstāstīju tam puisim situāciju, protams, tas viņu neapmierināja un ar strīdu beidzās draudzība..
59
