kā jūs justos, rīkotos, domātu, ja nomirtu jūsu vīrs vai dzīvesbiedrs ar ko esat kopā draugus gadus? jūs spētu tam tikt pāri?
Lieta tāda, ka salīdzinoši nesen nomira mans tētis, sāpes sirdī ir un tik drīz arī nepāries, tomēr ļoti bažījos par mammu. Nezinu kā viņu mierināt, jo nereti no viņas izskan frāzes par miršanu, nāvi. Ja tā padomā, tas ir gluži normāli tādā situācijā, gribas pie sava mīļotā ar ko gadiem būts kopā. es tādā reizē aizdomājos vai pati tā nerunātu, ja zaudētu savu mīļoto cilvēku ar ko plānoju precēties, būvēt māju, piedzīvot bērnus un mazbērnus un pavadīt visu dzīvi
kā lai mierinu mammu, ka viņas laiks pienāks, tikai ne tik drīz? brīžiem pieķeru sevi, ka izvairos no viņas, jo nezinu ko viņai teikt