Mūsdienu literārajā valodā pastāv daudzas atšķirības starp valodnieku noteikto un to, kā tauta runā (šeit un turpmāk aplūkošu tikai vidusdialektu kā vispārpieņemto latviešu valodu). Uzskatu, ka nav vēlams katram izdomāt savus gramatikas likumus, jāpieturas pie kaut kādiem standartiem, taču valodnieki stagnātiskā veidā nedrīkst uzspiest veselai tautai savu viedokli, ja, gadījumā, tauta runā savādāk. Valodas pārmaiņas ir normāla parādība. Tagad konkrēti.
1. Vārdi akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens un suns ir 2. deklinācijas lietvārdi, kuriem vairums locījumu formu ir tādi kā lietvārdiem ar galotni -is, piem., ērglis. Pieļauju, ka agrāk šis i burts bijis arī minētajos 7 vārdos un laika gaitā pazudis. Tāpēc uzskatu, ka pieļaujamas būtu arī šādas formas. (Piemēros minēšu tikai vārdu akmens, kurš lokās tāpat kā nākamie pieci, un suns formas, kuras atšķiras no vispārpieņemtajām.)
N. kas? akmenis sunis
Ģ. kā? akmeņa
V. akmeni!
Ne velti mazi bērni, kuri vēl nezina gramatikas likumus, intuitīvi runā tieši tā!
2. Vārdi cirks un krogs ne pārāk sen vēl bija cirkus un krogus. Tāpēc uzskatu, ka tos drīkstētu locīt arī tāpat kā vārdus medus, ledus, tirgus.
3. Vārdi manīm, tevīm un sevīm. Pēc likumiem būtu jāsaka Aizgāju līdz tev. Vai jūs tā patiešām runājat?
4. Darbības vārds zināt ir ar piedēkli -ā-, bet atgādina vārdu ar piedēkli -inā-. Pirmajā gadījumā (kas būtu likumīgs) būtu jāsaka viņš zin, mēs zinam, jūs zinat, viņš apzinas, mēs apzinamies, jūs apzinaties. Otrajā - viņš zina, mēs zinām, jūs zināt, viņš apzinās, mēs apzināmies, jūs apzināties. Tautā izplatīti abi varianti, atskaitot izcelto formu, tāpēc uzskatu, ka tie abi būtu pieļaujami.
5. Darāmās kārtas tagadnes un pagātnes gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes atgriezeniskajiem divdabjiem un atgriezeniskajiem lietvārdiem ar izskaņām -tājies, -tājās, -ējies, -ējās (piem., darbojošies, darbojošās, nomazgājies, nomazgājusies, šūpotājies, šūpotājās (tas, tie, tā, tās, kas šūpojas (nevis šūpo)), drāzējies, drāzējās (tas, tie, tā, tās, kas drāžas (ar mašīnu)) trūkst vienskaitļa un daudzskaitļa datīva formas (kam?). Tās varētu ieviest, un tās labi iederētos valodā un neradītu nekādus pārpratumus (darbojošamies, darbojošiemies, darbojošajies, darbojošāmies, nomazgājušamies, nomazgājušiemies, nomazgājušajies, nomazgājušāmies, šūpotājamies, šūpotājiemies, šūpotājāmies, drāzējamies, drāzējiemies, drāzējāmies). Formas šūpotājajies un drāzējajies laikam tomēr slikti izklausītos.
6. Prievārds priekš ļoti bieži tiek lietots piederības (nevis laika) nozīmē (piem., Katrs to dara priekš sevis. Domāts Katrs to dara sev, nevis Katrs to dara pirms sevis). Šajā lietojumā nesaskatu neko sliktu.
Vēl tika pieminēts ar labu nakti! un arlabunakti! Domāju, ka pieļaujamas būtu abas formas, turklāt latviešu valodā ir tendence tādus izteicienus apvienot vienā vārdā. Katrā gadījumā nedrīkstētu teikt ar labunakti! vai arlabu nakti!, jo vārdi labunakts un arlabu nav latviešu valodā.
Pieminēšu vēl bez maksas un bezmaksas. Pirmajā gadījumā tas kalpo kā veida apstāklis (Reklāmas laikrakstus izdala bez maksas; Kā izdala? - Bez maksas), otrajā - kā īpašības vārds (Laukumā izdalīja bezmaksas laikrakstus; Kādus laikrakstus? - Bezmaksas).
Cerams, es par velti nepūlējos, šo visu rakstīdams. Gribēju jau šo vietā uzrakstīt šito, bet šajā diskusijā labāk tā nerakstīšu, kaut gan man pret šo vārdu arī nav iebildumu. :)
213
