Vārdu rakstība

vai skolā diktātāti arī tika tā rakstīti,

Diktātāti ir nepareizi uzrakstīts:)

nu diemzheel taa tas ir ;/

Jocīgi, man gan "līdz manim" sķiet pilnīgi normāla forma, un es mokos ar aizdomām, ka es ta arī ikdienā runāju.

Laikam esmu senlatvietis.

Ventspils ir pareizi jāska ar plato E, jo ir Venta (ar plato E), bet kā jau te minēja, pārsvarā visi saka ar šauro E.

Par tām - ,,es ar Lienes iešu'' - tas man ar kaitina, bet tā praktiski runā tikai Kuldīgā, Talsos, Sabilē un Ventspilī. Paldies Dievam, savam draugam esmu šo iemācījusi, ka tā nesaka. Tāpāt riebjas, ja saka ,,ēst'' ar plato ē...aaaaa es varētu traka tad palikt, to es arī savam esmu izlabojusi. Kad atnācu dzīvot uz Ventspili, domāju sajukšu prātā, kā draugs runā, bet nu jau ir daudz labāk.
Vel riebjas, ja raksta - Kūldīga, gūlta, stūlbs.

skudrulacis,

Piekrītu, ka valoda ir fluīda un valodniekiem ir jāseko līdzi tās izmaiņām, bet ir atšķirība starp izmaiņām, kas rodas valodai attīstoties, un vienkārši kļūdainu valodas lietojumu. Pieļaut otro, pamatojoties uz bērnu intuitīvu runu, ir vienkārši smieklīgi.

Prievārds priekš ļoti bieži tiek lietots piederības (nevis laika) nozīmē (piem., Katrs to dara priekš sevis. Domāts Katrs to dara sev, nevis Katrs to dara pirms sevis). Šajā lietojumā nesaskatu neko sliktu.

Vai vārda "priekš" lietojums nav ieviesies no krievu valodas?

Šie smalkie gramatikas likumi, protams, ir interesanti un noderīgi. Bet vai tiešām kāda vārda nepareiza forma tik ļoti griežas ausīs? Piemēram, tie platie un šaurie 'e', jutīgs/jūtīgs, 'akmeņa', nevietā ielikta/neielikta pieturzīme, u.c. Man nepatīk tikai rupjas un simtreiz pārrunātas kļūdas, tā pati 'tolete' vai elementāras pareizrakstības neievērošana (autores minētā vispārākā pakāpe).
Vēl ir daudz kas atkarīgs no apvida, kurā audzis cilvēks. Pie mums Latgalē nav tādu kļūdu kā 'gūlta' vai 'kad' 'ka' vietā, tādēļ rīdzinieku runā to īpaši pamanu. Bet noteikti mums ir citas nepareizības, kuras kurzemnieki nesaprot.

Domāju, ka pagājušovasar, pagājušogad. Bet to jau var apskatīt kādā sakarīgā vārdnīcā.

kā ir ar iepriekšējo gadu? sāp lasīt pagājšgad, pagājšvasar, pagāšvasar. pagājušā gada vasarā atkal liekas tik gari, kā ir pareizi?

Sūtījums līdz tevim nemaz nenokļuva.

Nezinaaju, ka taaada forma eksistee, t.i. ir pieljaujama. Nez' kuraa gadaa to ir izdomaajushi? Katraa zinjaa pamatskolu 2003 es jau biju beigusi.

skudrulacis, pašu ieinteresēja, tāpēc sameklēju. :D

Bet, jā, es ikdienā atrodu citus vārdus, lai pateiktu to, ko vēlos pateikt, nelietojot šos vārdus.

Lizete, oh! Paldies, ka atradi. Nebiju lasījis oficiālo viedokli. Faktiski, sakrīt ar tautā runāto, ja neņem vērā patskaņu garumu.

Sūtījums līdz tevīm nemaz nenokļuva. - pareizi Sūtījums līdz tevim nemaz nenokļuva.

Prievārds līdz lietojams kopā ar deklinējamā vārda datīvu. Tikai vietniekvārdi es, tu, sevis tiek lietoti senākajā instrumentāļa formā: līdz tevim, līdz tevim, līdz sevim. (Koluža, R. Tā vai šitā? Lielvārde: 2003., 40.lpp.)

Lūk, ko saka Latviešu valodas aģentūra.

Vai tad Distanci starp mani un tevi brunurupucis paveica 55 minuutees. neizklausaas mazliet labaak par No manīm līdz tevīm bruņurupucis rāpoja 55 min? ? Tas manīm līdz tevīm peec manaam domaam skan mazliet neveikli, it kaa buutu taupiiti vaardi domas izteikshanai vai izteikuma autors buutu neveiksmiigi izveeleejies uzsaakt teikumu.

Nu, jā, tā jau ir izvairīšanās no apspriežamās formas. Es pieļauju abus variantus, kaut gan man tie manīm, tevīm, sevīm īsti nepatīk. Bet tas mans personīgais uzskats.

Spīdola, kā kuram. ;)

skudrulacis, es nevienā mirklī neapgalvoju, ka runāju pareizi, vienkārši saku, ka šos vārdus nelietoju!!!

Un ja jau tomēr lieto, tad pareizi vispār būtu ar īsajiem patskaņiem - manim, tevim.

Teikšu: No manis līdz tevis bruņurupucis rāpoja 55 min

Un izklausīsies vēl briesmīgāk kā tevīm.

kā tu teiksi: No manis līdz tev bruņurupucis rāpoja 55 min vai No manīm līdz tevīm bruņurupucis rāpoja 55 min?

Distanci starp mani un tevi brunurupucis paveica 55 minuutees.

Faktiski, manīm, tevīm, sevīm patapināti no novecojušiem manim, tevim, sevim.

Diemžēl tā ir, ka internets noplicina valodas zināšanas. Ja cilvēks neko citu nelasa kā ziņas internetā, ko gan viņš var iemācīties. Pietiek palasīt apollo portālu - kļūdas no vienas vietas.

Man Tev ir jaapiekriit, latvieshu valoda ir ljoti noplicinaata. Ar to es domaaju valoda, kuru ikdienaa lieto vidusmeera cilveeks, valodu kuru dzirdam TV/radio un redzam zinju portaalos. Sabiedriskajaa transportaa dzirdamo valodu vareetu piedot, iespeejams cilveekiem ir zema izgliitiiba mazkvalificeets darbs, lai gan zinaams, ka sabiedrisko transtortu izmanto daudzi cilveeki ar augstaako izgliitiibu. Tomeer manu vislielaako sashutumu izsauc TV un Radio dzirdamaa valoda. Raidiijumu vadiitaajiem uz zinju diktoriem truukst vaardu kraajuma vienkaarshas informaacijas izklaastam un konkreetu jautaajumu uzdoshanai. Man ir kauns par vinjiem. Taapeec patiikamaak ir skatiities Krievijas zinju kanaalus un raidiijumus, jo cilveekiem ir daudz bagaataaks vaardu kraajums, kas ljauj informaaciju un viedoljus paust preciizaak un runaat aatraak bez aizkershanaas. Krievs runaa taa it kaa shautu no lielgabala. :D
Manuraat, valodas zinaashanas noplicina graamatu aizmirshana un nekvalitatiivu interneta lapu lasiishana.