mani nokrāpa

Ja reiz uzticība ir sadragāta, tad to vairs nevar uztaisīt pa jaunam, vienmēr paliks šaubas, aizdomas un neuzticība. Kā tu to uzzināji? Puisis pats izstāstīja?

Pēc manas pieredzes, nav iespējams turpināt veselīgas attiecības pēc uzzināšanas par krāpšanu, to nevar aizmirst, un ja pat sākumā liksies, ka viss ir kārtībā, ar laiku neuzticēšanās bojās attiecības.

Man jau šķiet, ka pēc šāda pavērsiena, attiecības nebūs kā iepriekš. Protams, var tēlot, ka viss ir un būs kārtībā, bet tie ir meli.

Man ir bijusi līdzīga pieredze agrāk.
Tai meitenei degunu pārsitu. :D
Un no puiša izšķīros, tādas lietas nevajag piedot, nekāp 2x uz tā paša grābekļa.

Te daudz tēmas jau bijušas par krāpšanu, domas dalās, citas varētu piedot, citas nevarētu. Tev pašai jājūt, vai tu spēsi to. Man pašlaik liekas, ka es nekad nepiedotu krāpšanu, bet tiešām nevaru zināt, kā justos tad, ja tas notiktu. Grūti pateikt, ko iesāktu. Man jau liekas, ka, lai kā es gribētu, varbūt arī pat piedotu, bet es nespētu to aizmirst, un lēnām attiecības pārvērstos par katastrofu jebkurā gadījumā. Nevarētu uzticēties un kontrolētu nemitīgi.

Man liekas, ka es neko tādu nespētu piedot un aizmirrst. Laimīgi mēs noteikti vairs nebūtu.

Uzzināju sarunas laikā, jo pēdējās dienas bija sapīcis un tas ļoti bojāja gaisu attiecībās. No sākuma viņš pateica, ka viņam ir problēma, ka distancējās, jo pats nezina, ko grib. Pēc tam vārds pa vārdam un pats atzinās. Tad bija frāze, ka pārāk ātri pārlēcis no tām attiecībām mūsējās, līdz ar to es sapratu, ka esmu ieildzis plāksteris.
Pati vainīga, ka izvilku to no viņa. Bet viņš pats pēc tam atzina, ka tas iekšā viņam grauza un, ka tāpat būtu kaut kad pateicis.

Un, ja vēl esi plāksteris, tad labāk uzreiz pamet pati. Citādi nepietiks ar krāpšanu, kad nāks cita, tad pats pametīs.

Pirms pāris mēnešiem mums arī bija saruna, kurā viņš pajautāja man, vai es viņu pamestu, ja uzzinātu, ka ir krāpis. Es braši atbildēju: jā, protams! Tagad gan kad tiešām uzzinu to, tik viegli nav.

Nu es tavā vietā nepiedotu pēc visiem faktiem. Vienīgi - svarīgi, vai viņam pret to bijušo ir jūtas vēl vai nav. Kad biju pašķīrusies ar savu vīrieti, tad viņam arī bija cits plāksteris, un man bija plāksteris. Drīz vien sapratām , ka mums tie plāksteri neder, ka ilgojamies viens pēc otra un sagājām atkal kopā, pēc laika arī apprecējāmies. Tagad arī abi bijušie plāksteri skatās mūsu kāzu bildes un protams, priecīgi nav , tā meitene arī nedaudz izpildījās, pazemoja sevi. Bet nu neko darīt. Tāda ir dzīve. Cik ilgi viņiem bija attiecības? Man liekas, ka ilgstošas attiecības nav tik viegli izdzēst no sirds. Un, ja vēl tā ir pirmā mīlestība... Vismaz mēs to nespējām.

Vienmer ir interesejis, cik tad daudzas ta i pamestu pec krapsanas, kuras ta tagad apgalvo?

laikā, kad dzīvojām atšķirti viens no otra.

Man kaut kā par šo radās jautājums - atšķirti - tas ir kā uz "attiecību pauzes" vai vienkārši nedzīvojāt vēl kopā?
Jo pirmais variants norāda jau uz to, ka attiecībās jau ir bijušas problēmas, ja reiz kas tāds ir darīts. Ja ir šāds gadījums, tad man tas vispār pēc būtības liekas kas stulbs un ja nu reiz tādu ņēmāt, tad nu pastāvēja iespēja, ka pēc pauzes attiecības neturpināsies un abi varējāt pauzē dziedēt un meklēt sevi kā katrs vēlas.

Ja otrais gadījums, ka vnk tas ir domāts, ka tajā laikā vēl dzīvojāt katrs savā mājvietā un ne kopā, tad nu gan tā skaitītos krāpšana..

Kad uzzināju, ka mans bijušais mani krāpis, pametu uzreiz. Bet manā gadījumā tas bija punkts uz i. Bet nu viss atkarīgs no situācijas. Ja netīšām paslīd kāja, tad vēl var varbūt izrunāties un domāt par attiecību saglabāšanu. Lai gan šaubos, ka vairs būtu kāda uzticība otrai pusei un attiecības tāpat vairums gadījumu ar laiku pajuktu.

Jau divreiz esam bijuši pašķīrušies, bet pēc dienas šķirtiem tāpat esam kopā. Vienreiz pēc manas iniciatīvas, šī gada pavasarī, otro reizi nesen, oktobrī. Tai reizē viņš teica to pašu, ko aizvakar- es nezinu, ko es pats gribu, tā nav tava vaina. Un pēc dienas atkal tas pats- nē, saulīt, es tevi tomēr nevaru palaist vaļā.
Dzīvojam kopā vairāk, kā gadu.
Vasarā šķirti bijām tikai fiziski, darba dēļ. Man nācās strādāt citā pilsētā, bet nedēļas nogales tāpat pavadījām kopā.

krāpšanu nevaru piedod un arī nepiedodu. Uzsaktu, ka tas ir zemiski, ja reiz nokrāpi tad ej prom nav vairs runas.

Šķiet, ka tur ir tik daudz problēmu, ka nav vērts uzturēt šādas attiecības.

Bet tas nav tik viegli- aiziet, pēc 3 gadiem kopā, pieņemot, ka joprojām mīlu to cilvēku un , ka viņš to nožēlojot. Jā, ar prātu es saprotu, ka pati sevi necienu, bet nu ne-va-ru. Tāpat kā nevaru izmest to neuzticību no prāta.

tādā gadījumā es tiešām tev novēlu - pamet un neskaties atpakaļ. :) Tici man, īstās, normālās attiecībās šādu drāmu nav - ja mīl patiesi, tad nešaubās par otru un neņem nekādas "pauzes", bet strādā ar attiecībām. Ja nespēj strādāt ar tām - tad vai nu ir jāmācās strādāt, ja pamatos abi zina, ka mīl neprātīgi vai jāiet katram savu ceļu kā nobriedušam cilvēkam.
Es tiešām tev iesaku meklē mieru attiecībās nevis galvassāpes :) lai veicas!

Pirms aptuveni mēneša es nokrāpu savu puisi. Tajā vakarā, kad es to izdarīju, iepriekš biju viņu pasūtījusi (mums bija nopietns strīds), un pēc tam sanāca tā ka sāku skūpstīties ar citu. Savam draugam to nākamajā dienā pateicu, bet viņš neskatoties uz visu atbrauca pie manis (tajā brīdī nebijām vienā pilsētā) un ar asarām acīs man lūdza piedošanu par visu ko izdarīju,abi salīgām. Joprojām esam kopā, protams, pirmās nedēļas man bija slikti, bija daudz strīdu, bet nu viss ir kārtībā un to tēmu necilājam vairs. Priecājos, ka neskatoties uz to, ko izdarīju, draugs tik un tā bez manis nevar, un zinu, ka neko tādu vairs neatkārtošu, jo pati sev riebjos par to, ko nodarīju.

Vīrieši ir poligami, kad to sievietes sapratīs, īstu veci (alfa) nevar turēt krātiņā... Tikai tukši rieksti veci notur pie vienas, bet ja nedod, tad redz kur rezultāts

Šeit Tu prasi padomus, bet tos nepieņem. Un, pareizi dari, jo tā ir Tava dzīve. Taču, patiesībā, Tu gribi visticamāk dzirdēt, kā piedot, vai ne? Ja gribi palikt kopā, tam ir vajadzīgs ilgs laiks, iespējams pat pāris gadi. Ar laiku pāridarījums notrulināsies. Tu to neaizmirsīsi, bet paliks diezgan vienaldzīgs. Tev izdosies!