Man sniegu gribās decembrī tikai. Žēl, ka arvien biežāk ir tā, ka ziemā sniega nav, bet tuvojoties pavasarim - uzsnieg!
Tieši tas pats! Protams, ka klimāts mainās, tur pat divu domu nav. Atceros, kad biju bērns/pusaudze, par ziemas neesamību nevarēja būt ne runas. Ziemas bija bargas, ar biezu sniega kārtu, kārtīgiem mīnusies, svētku sajūtām un sals rotājumiem uz loga. Mans mīļākais mēnesis ir decembris, pirmssvētku un svētku laiks, agrāk licies kā brīnums. Tagad tādas sajūtas nav ne tikai tāpēc, ka izaugu, bet tieši tāpēc, ka ziema vairs nav ziema.
Laikam tikai atmiņās mans paliks dzimšanas dienas rīti, pamostoties un vērojot pa logu sniegu, sauli, kokus ar mirdzošo sniegu uz tām, salu un tuvojošos brīnuma sajūtu..