Saturdays night show

Unknown nokavēji. Mums jau ir kruta beztēma - ''No martini, no party''. :D

booom Pagaidām neizskatās, ka esmu kaut ko nokavejis :D es savu tradīciju ieturu :D

čilliņā pārēdusies skatos dokumentālās.

Šoreiz citādāks nosaukums - uzreiz gribas apskatīties, kas notiek. :D Būtu forši, ja katru reizi izdomātu kaut ko jaunu, jo idejas tev netrūkst. :D

booom Tas man ir jāuztver kā kompliments? :D

Mans vakars ar augļiem,sieru un ābolu sulu no vīna glāzes. :D Fonā vīrs un futbola dienas kopsavilkums.
Nu tā pa foršo.
:)

Sodien ar brali drebedami staigajam ar mazajiem un pie autoveikala staveja puisis pavarieterpa un devs karstu solanku,upenu dzerienu.
Baigi forsi :))

joprojām neesmu aizgājusi gulēt, lai gan gribās, un ēdu kēksiņus, kuri šoreiz pārsteidzoši labi iznākuši, wuuhooo

Šodien ar draugu aizbraucām uz Prisma, kura atraodas Riga Plazā. Pirmais fakts, ka stāvvietu praktiski nebija. Neko, es teicu, ka jābrauc uz 3. stāvu, viņš teica, ka parkosies 1... So, lieki minēt, ka pēc 20min riņķošanas man bija taisnība :D

Bet, labākais fakts bija tajā, ka no blakus kases kasieres dizrdēju frāzi - Es jau nekur nesteidzos :D:D:D
Ak dievs, kā nosmējos :D:D

Sēžu sagruzījusies un domāju, kas manam žoklim noticis. Nevaru pat normāli nožāvāties, tā kā ielago tur kaut kas, nokrakšķ.

Viss. Dodos pagatavot kafiju un mēģinājums nr.2 ķerties klāt darbiem.
Veiksmi man. :D

Man ļoti nāk miegs,bet vēl 50min jagaida kad otra drebju kaudze izmazgasies fona iet tv dzeru šampi un miegu ciet :D

mistalee Tā cerība, ka pamodīsies un tā vairs nebūs.

visburvigaka veiksmi un tev viss izdosies :)

Unknown, būs, diemžēl. Man jau šitā kādu laiciņu ir. Citreiz viss kārtībā, citreiz atkal baigi jūtās. Mājinieki saka, ka pāries, bet nu nezinu. Varbūt jāizbrīvē kāda diena un jāaiziet pie ārsta, savādāk jūtos kā tāda tizlene.

Sagribējās riktīgi izlasīt kādu grāmatu, nu tādu, kurā kārtīgi iegrimst un negribas nemaz atiet. Bet nu zinot pašreizējo režīmu, kad dienā ir brīvas tik pāris stundas, kuras tāpat aiziet nemanot un ir noguruma pilnas, lkm nemaz nav vērts sākt.

mistalee Visvieglāk ir paļauties uz cerību un neko nedarīt, bet pa lielam šajā situacijā neredzu citu iespēju. Tikai ja vienīgi atrast kaut kādu cēloni no kura tas viss sākās.

Sagribējās riktīgi izlasīt kādu grāmatu, nu tādu, kurā kārtīgi iegrimst un negribas nemaz atiet. Bet nu zinot pašreizējo režīmu, kad dienā ir brīvas tik pāris stundas, kuras tāpat aiziet nemanot un ir noguruma pilnas, lkm nemaz nav vērts sākt.

Man ir pilnīgi tāpat. Esmu bez maz vai izslāpusi pēc grāmatas lasīšanas, bet man pat ir dienas, kad nav laika ēst uztaisīt, tā ka vēl cietīšos.

Unknown, ja man būtu kaut mazākā nojausma, vai tas varētu būt kas nopietns. Tāpēc arī nezinu, ko darīt.

GOOLD, oi, paldies! Laikam tieši uzmundrinājumu man vajag. Visu varu, visu zinu, tikai pacietības trūkst. :)

visburvigaka sasparojies,saņemies un uz priekšu tik neļaujies slinkums varai :)