šodien ir briesmīgas diskusijas, mainām to? :)

Hmm, neatceros, kas pēdējā laikā tāds ļoti mīļš un interesants bijis. Bet es ļoti novērtēju, ka viņš vispār mani pacieš šajā periodā, kad esmu īgna, pārstrādājusies, vienmēr piekususi un čīkstu par savām veselības problēmām. Man pietiek jau ar to, ka viņš uztaisa brokastis, sapako man uz darbu, vai arī vakarā, kamēr es atpūšos, taisa nākošai dienai pusdienas. Kad sūdzos par muguras sāpēm, vienmēr piedāvās masāžu un pat palīdz no sava darba brīvajā laikā tikt galā ar manām darba lietām. Citreiz arī aizvieto mani darbā, kad var, lai es tiktu pie ārsta, vai vienkārši atpūstos. Es to visu ļoti novērtēju.

Tieši vakar mans draugs bija pārsteigts, kad pateicu, ka man ļoti patīk viņā dažas ikdienišķas lietas ko dara, viņš domāja, ka es jokoju, un es par to sadusmojos nedaudz.
Bet, jā, mana laime slēpjas ikdienībā, tādās ikdienišķās lietās, palīdzība mājas darbos, ēst gatavošana, trauku mazgāšana, nieciņi, uzmanība un izpalīdzība, attieksme, protams, ka ziedi tas ir patīkami, bet tas manu sirdi nesilda tā, kā viņa pagatavota tēja, es esmu laikam vienkārša, pārāk vienkārša, jo attiecībās man nav prasības pēc lietām, bet pēc lieliskas attieksmes, ģimeniskuma un rūpēm, apskāvieniem, sapratnes un brīnišķīgas komunikācijas. Tādas lietas man liek justies labi nepārtraukti.

Labākais ir tas, ka mīl mani, neraugoties uz manu riebīgo raksturu, šad tad uznākušajām piekasīšanās lekmēm un tamlīdzīgi.

Bet ikdienā nes man puķes, nopērk kādu našķi. Un vispār lutina mani, jo man nav jādomā ne par kādām sadzīves rūpēm, izņemot to, ko gatavot pusdienām :D

Forši taču tie vīrieši

Vai ne :)

Pag. piektdienā bumbulēju mājās, jo nebija plānu tikties, viņam vajadzēja strādāt. Te pēkšņi SMS, jau stāv pie manas mājas un ļoti grib satikt.. vismaz uz 10 minūtēm. Satikāmies, nedaudz papļāpājām un beigās, uzdāvinot nenormāli skaistu rozi, aizbraucis darba darīšanās atkal. Ļoti mīļi, jo tā uzmanība tiešām ir zelta vērta..