Helovīni.

Vai tiešām Latvijā bērni staigā pa tām mājām un prasa saldumus? Ne man, ne kādam pazīstamam nekas tāds nav gadījies.

Cienāju bērnus.. speciāli tos sagatavoju vairāk uz Helovīniem :D

Tiešām? Nezinu, pilsētas, kurās esmu dzīvojusi es, bērni patiešām nāk- kā kuru gadu- citreiz vairāk, citreiz mazāk, bet neviens gads nav bijis tukšs .

neatbalstu helovīnus kā tādus. ja vien kādam būtu vispār kaut neliela sapratne, ka tā nav tikai "iešu pa visām mājām pēc saldumiem" diena :)

Neatzīmēju šos svētkus, neko nedekorēju. Ja sīči atnāk pēc saldumiem, mēdzu iedot to, kas mājās (speciāli neiepērku neko vairumā).

Es dekorēju savas mājas, man patīk veidot dažādus dekorus un grebt ķribjus. Reizēm ir klusāka pasēdēšana, reizēm skaļāka ballīte ar tērpiem. Es to neuzskatu ne par "svešo svētkiem", ne vēl kaut ko tādu, bet gan par iespēju mākslinieciski izpausties un jautri pavadīt laiku.
Bērni ir nākuši uz mājām, bet reti.

Nekādi nesvinu. Nedekorēju neko. Varbūt ekstra vairāk saldumus pati apēdīšu :D
Durvis vaļā neveru.
Ja manā rajonā kāds zvana pie durvīm(un tu negaidi ciemiņus), tad stulbākais, ko var izdarīt, ir atvērt tās durvis :D

Ko Jūs domājiet par to,ka mātes savām atvasēm ļauj staigāt pa svešām mājām, zvanīt pie nepazīstamu civlēķu durvīm, kaut ko lūgt?

Es nelaistu. Negribētu, lai mans bērns tumsā vazājas pa svešām, apšaubāmām kāpņu telpām un zvanās pie durvīm, kur nav zināms, kas aiz tām stāv. Īpaši pēc visādiem pedofilu stāstiem utt.

Līdz manām durvīm nekad netiek,līdz ar to varu sēdēt ar saldumu grozu, ja gribu, uz ielas un gaidīt, kad kāds nenobīsies no aizdomīgās tantes... Bet pa ielu staigājot tepat, Rīgā, redzami visādi tērpi. :D Un ne tikai bērniem.

Parasti izgrebju ķirbīti, aizdedzu daudz sveces un pustumsā skatos kādu baisu filmu. Pagājušajā gadā gan skatījos Halovīntaunu un Hokus-Pokus :D
Nezinu kāpēc, šie "svētki" man trakoti patīk, laikam jau tās mistikas dēļ. Gribas ticēt, ka kamēr es te ar savu ķirbīti sēžu, tur-ārā tiešām notiek kaut kas neparasts :)

Saldumu prasītājiem durvis gan neesmu vērusi. Zvana katru gadu, bet es īsti neatbalstu to, kā šī saldumu prasīšana notiek pie mums - uzliek da jebkādu masku un vienkārši apstaigā kāpņutelpu. Man ļoti patika Halovīns, kad dzīvojos Īrijā. Tika greznotas mājas, pagalmi, īpaši rūpīgi gatavotas maskas, tumsai iestājoties bērni caur baisi noformētajiem pagalmiem devās no mājas uz māju - tur tas ir vesels piedzīvojums, nevis vienkārši konču izprasīšana.

Ko Jūs domājiet par to,ka mātes savām atvasēm ļauj staigāt pa svešām mājām, zvanīt pie nepazīstamu civlēķu durvīm, kaut ko lūgt?

Nu tie bērni, kas pie manis gāja, bija kaimiņbērni, arī iepriekš biju redzējusi tikai, ka iet sava privātmāju rajona vai daudzdzīvokļu mājas ietvaros, kur visi visus zina, nevis uz kaut kādiem svešo rajoniem. Turklāt, ja bail vakarā laist, var pa dienu. Neredzu lielu apdraudējumu.

Mana mazā māsa un brāļuks iet laukos pie kaimiņiem :D
Mēs kopš dzīvoklī dzīvojam, turam saldumus, končas un dodam, ja mazi bērni atnāk (reti)

bet atceros, kad kojās dzīvoju, kā kaimiņi pierunāja iet helovīnos :D
gājām, dabūjām kā studenti, gan pīrāgus, gan šņabīti, gan končas :D lai gan tas likās tik neticami :D

eh bildi nesanāk no draugiem.lv ievietot - nemāku :( :D

Nesvinu, bērniem saldumus nekad nedodu (neveru pat durvis vaļā). Pirms 2 gadiem gan iegāzos - Halovīnu nedēļā ( ne Halovīnu dienā) kāds izmisīgi zvanīja pie durvīm. Paskatījos pa actiņu - tumsa. Tā kā gaidīju draugu mājās kuru katru minūti, atvēru durvis. Voilà - pretī sīči Halovīnu maskās sāka kaut ko dziedāt. Aizvēru uzreiz durvis. Pēc tam dabūju olas izšķaidītas pret durvīm. Žēl, ka šie stulbeņi ( jā, stulbeņi, jo kā jau teicu - NEBIJA Halovīnu dirna) jau aizlaidās, citādāk būtu aiz auss pie vecākiem aizvilkusi un vecākus nolamājusi.

Es gan tieši bērniņus gaidu, lai iedotu kādu gardumiņu! :)

Nesvinu, jo tie nav Latvijas svētki, bet pēdējos gados ienācis "modes kliedziens".
Un nē, es savam bērnam neļautu staigāt prasīt saldumus pie dzīvokļiem/mājām. Tie, kas zvanās pie manām durvīm, nemaz neveru vaļā.

Radinieku bērni iet :) . pie manis arī ir atnākšu, parasti iepērku kaut ko un iedodu :)

Ļoti patīk. Svētki ir svētki, vienalga kādi - latviešu, poļu, lietuviešu, amerikāņu... Tāpat lv puse no atzītajiem svētkiem nav tīrie latviešu, bet tos gan visi svin uz urrā. :D
Ļoti žēl, ka šeit tos nesvin, vesels piedzīvojums būtu, kaut kas pirms ziemassvētkiem. Pāri maniem vārtiem neviens nerāpjas, es nekur arī neeju. Un parasti jaunākie bērni iet kopā ar vecākiem, pa zināmu suburban ciematiņu nekas katastrofāls, ja skraida arī vieni, tur tak visi viens otru zina.

cik atceros pēdējos 3 gadus bērni ir nākuši, lielākie pa divi, mazākie nāk ar vecākiem, ko no tērpu puses uzvelku, logā dekorāciju kādu uzlieku, pie durvīm oranža svecīte deg un, protams, laicīgi iepērku saldumus.
Meita paaugsies iešu kopā ar viņu saldumus diedelēt.

Pagājušo gad pie manīm bija arī Helovīnu tusiņš, šogad nebūšu LV, bet tērps jau ir un iešu uz tusiņu.

sheit berni staigaa apkart, bet es dzivoju Heloviniem nepateicigaa rajonaa. katrs treshais sheit ir ar vardu vai uzvardu Muhamed.... kad dzivoju Prismas kojas, tad gan bija mums jautrakie Helovini ever :D ar kartupeljiem, cukuru, sali un citam partikas precem bijam nodroshinajushas uz ilgu laiku :)
ja pie manis atnak, tad protams pacienaju! un man tieshi dz.d Helovinos, taa kaa ballite tapatas vienmer ir :)