Šodien aizdomājos par draudzību...Un palika pavisam bēdīgi...
Vai kādai ir bijis, ka atjaunojas izjukusi draudzība? Vai tas maz iespējams?
Jaa, man peec daudziem gadiem atjaunojaas draudziiba ar savu bernibas draudzeni. Mes bijam draudzenes no dzimsanas, vasaras pavadijam kopaa un tad vinja 8. klasee parnaaca uz manu skolu. Bijam neshkjiramas liidz 9. klasee abam paradijaas savas intereses, vinja sadraudzejas ar citu meiteni, kurai es riebos un es ar vinjas draudzeni... Pec 9. klases vinjas abas aizgaja uz citu skolu, meginajam atjaunot draudzibu, bet nekaa, lidz nesen uzaicinaju vinju ar viiru ciemos, mes pavadijaam lieliski briivdienas un atkal esam kljuvushas par draudzenem. Viss notika tik dabiigi un forshi, ka esmu prieciga, ka man ir atkal draudzene kaa vinja!
Kaa es uzskatu, japalaizh valjaa draudziiba un ja buus tad buus atkal viss atpakalj, ja nee, tad tava dzive ienaks kaada cita forsha draudzene :)
Bet ko reāli darīt...
Es pie pajukšanas neesmu vainīga...1x meklēju ceļu uz salabšanu. Tā īsti nekā. Dažas dienas atpakaļ bija otrs mēģinājums. Arī no manas puses...Viss atkal palika gaisā karājoties.
Cilvēks tiešām man ir svarīgs, bet tā iekšējā sāpe un aizvainojums...
Bāc, rakstot sapratu, ka jāmet miers, jo abas esam spītīgas, bet šķiet, ka no otras puses ir mazāka vēlme nākt pretī.
Eh, žēl!
Shodien jociiga diena ,juutos savaadi,saap galva,nogurums:(
Visu dienu pa maajaam,ar draugu dziivojaamies pa gultu lidz kadiem 1. Tik forshi.:)
Es veeljoprojaam drauga maikaa ar kuru gulju,no gultas izkaapu vien peecpusdienaa ,kad draugs aizbrauca uz darbu,shodien brokastis gultaa man tika pasniegtas,jo skatijos filmu un aaraa liist nevareeju sanemties. :D tagad dzeru teeju un fonaa logs valjaa,liist lietus! (l)
Skatiishos kadu filmu atkal un ceru ka paaries galvas saapes:(
Story, stāsts garšs, bet īsumā sanāca tā, ka viņai nebija laika man. Viņa nebija ar mani tad, kad man viņu vajadzēja visvairāk...
Tas bija emocionāli man visgrūtākais periods, bet viņa nespēja atrast laiku, lai mani atbalstītu kaut vai ar telefonsarunu...Un runa nav par nedēļu. Šis periods man bija apmēram pus gadu..
Kaut pirms tam viņai bija grūts dzīves periods un es biju tā, kas viņu izvilka...Kas vilka viņu gandrīz gadu, lai viņa atgrieztos dzīvē...
Un galvenais, ka netieku pāri tam aizvainojumam. It kā sirdī gribētu salabt, bet iekšā kaut kas gruzd
KristīnA!, es arī spēru pirmos soļus vairākas reizes, lai arī nebiju neko izdarījusi, nebiju vainīga pie tādas situācijas. It kā izrunājāmies, bet nekas nemainījās. Nu cik reizes man iet pretī cilvēkam, kurš acīmredzami nevēlas neko mainīt?! Metu mieru un viss, draudzība pajuka. Man tas bija ļoti grūts laiks, lai arī nebijām draudzenes no bērnības, bet viņa bija ieguvusi manu uzticību, ko tiešām nav viegli iegūt.
Nu, es arii centos atguut ieprieksh draudziibu, kas man bija sapigi un neizdevas, jo likas, ka busim draudzenes uz muuzhiem... Bet, ja cilveeks nevelas un jutas labi bez Tevis, tad palaid viņu vaļā...
wee, drīkstat jautāt cik ilgs bija nedraudzības periods?
Un kā vsp notika salabšana?
Viņa mani ļoti aizskāra pirms daudziem gadiem , divus gadus mēs vispār nekomunicējām tad viņa 6 gadus dzīvoja Spānijā, tad pārcēlās atpakaļ , mēs mazliet pakomunicējām FB un es piedāvāju viņai būt par vedējmāti manās :D
Nu un tagad mēs esam atkal labas draudzenes , žēl tik ka kopā sadzērām pirms hvz cik ilga laika, kad precejos gaidīju bebi, tagad bebis būs viņai , bet mēs noteikti vasarā atstāsim bēbjus večiem un dzerim šņabi ,kā kādreiz ar visām izrietošajām sekām ,bet tas jau ir pavisam cits stāsts :D
114
