negribu darbu

Sophie, kā jau iepriekš rakstīju, gribu šo izglītību, jo ļoti interesē studiju priekšmets, gribu to apgūt iespējami augstā līmenī, un darīt to starp jomas speciālistiem, nevis izolēta savas istabas kaktā, pašmācības ceļā (kā man reizēm to iesaka darīt). Tas, ko negribu darīt, ir pēc tam malties caur kaut kādām kompānijām un pildīt dažādus pienākumus 5 dienas no septiņām, katru savas dzīves nedēļu turpmākos 40 gadus. Principā es to varu darīt, taču sajūta ir kā dzīvojot ļoti šaurā būrī, no kura nespēj tikt ārā un kuram pakārtota visa pārējā dzīve.

Produktivitāte šobrīd no cilvēka darba ļoti maz atkarīga.

Es neredzu nekādas īpašas ērtības, kas man tagad būtu, un būtu tikai pateicoties cilvēku nebeidzamajam darbam.

Tu domā, ka tās visas iekārtas, mašīnas strādā pašas no sevis? Ka ražošanas līniju var palaist vispār nepieskatītu? Ka visas sistēmas tāpat vien darbojas un nekad nekas nenoiet greizi?
Un nav tā, ka drēbes šuj ar rokām tikai Chanel..


Kurš gan negribētu dzīvot kā viņam iegribas un neuztraukties par iztikas līdzekļiem!? Bet nekas tāpat no gaisa vien nekrīt.

Tu domā, ka tās visas iekārtas, mašīnas strādā pašas no sevis?

Principā jā, mašīnas strādā pašas. Nu nav tā, ka pēc katriem 5 metriem stāv tante un skatās, vai tik kaut kas nav greizi. Operatoru un mehāniķu skaits ir minimāls, produkcijas apjoms milzīgs kā nekad.

Tas, ka Tev saldējumu vafeļu glāzītē iepļurī mašīna, nenozīmē, ka viss, ko tu patērē pie Tevis nāk tādā pat veidā.
Tas, ka Tavu aifonu salika robots, nenozīmē, ka robots viņu arī izgudroja. Robots arī neapmācīja elektriķi, inžinieri un programmētāju.
Es godīgi sakot, nespēju iedomāties, ko cilvēki vispār darītu, ja nauda nebūtu jāpelna un ledusskapis būtu vienmēr pilns. Gan jau resni gulšņātu apkārt un aktīvi ražotu pēcnācējus, vai sistu viens otru nost, jo cita nebūtu ko darīt. Līdzīgi kā akmens laikmetā, tikai bez bifeļa medīšanas un mukšanas no lāča.
Autorei padoms - pieaudz un saproti mūsu pasaules kārtību. Bez milzīga mantojuma vai sponsora tu nevarēsi tusēties apkārt un pirkt "robotu šūtas" drēbītes, bez nolūka nopietnām attiecībām un nevēlēšanās pēc bērniem arī pie sponsora tikt būtu grūti. Var jau braukt dzīvoties pa Indijām, Tibetām, nebūs Tev 9-5, īpaši naudu ar nevajadzēs, varēsi ar pašizaugsmi nodarboties, bet tad atkal tie tusiņi izpaliks...
Ko Tu īsti gribi? Ko Tev nozīmē baudīt dzīvi?

Protams, realitāte ir tāda kāda tā ir, un lielu tiesu tas ir arī darbinieku dēļ, kas jau defaultā samierinās ar pastāvošo pasauli, un pat iedomāties negrib, ka varētu būt citādi.

Tu nebūt neesi pirmā, kas nonākusi pie atklāsmes, ka 9-5 darbs ir diezgan ierobežojošs režīms. Tie "robotiņi", kas šuj drēbes, uz darbu iet 6:00 un pavada putekļainā cehā vairāk nekā tās 8h, lai nopelnītu maizei un jumtam virs galvas. Tāds robota darbs jau ir, taču tas joprojām ir cilvēks, kas paņem tos divus auduma gabalus, nošuj uz tiem vīli un padod nākamajam, kurš šuj nākamo vīli un tas tas savukārt tam, kas pogas piešūs. Tā top tās "robotu" šūtās drēbes. Un par to maksā ļoti maz.
Gandrīz visiem tiem "robotiņiem" ir bērni, kurus jābaro un jāskolo.
Lai kā Tev negribētos Marksu atstāt vēsturē, tas nav iespējams. Tie, kas praksē lieto viņa idejas, zin, ka tieši tas, ka šie te "robotiņi" gribēs ēst, vai vismaz nespēs noskatīties, kā badojas viņu bērni, ir iemesls, kāpēc "robotiņi" klausa, tieši to arī izmanto.
Pieņemsim, ka vienā dienā visi RIMI darbinieki nolemj, ka viņiem ir neadekvāti zemas algas. Pilnīgi visi, sākot no apkopēja un beidzot ar vadošajiem darbiniekiem. Ko darīt īpašniekam? Nē, neceri, strupceļā viņš nav - viņš joprojām var atlaist visu savu komandu un pieņemt citus darbiniekus, kas par tām algām strādās, jo blakus taču ir kāds cits veikalu tīkls, kur algas ir mazākas un turienes darbinieki būs laimīgi par lielāku algu. Jā, no tā viņš cietīs zaudējumus, taču tas būs nieks, salīdzinājumā ar ilgtermiņā neiegūto peļņu, kas jādala darbiniekiem uz algām.
No šī mēs secinām, ka pat viena, pie kam liela uzņēmuma robežās, nav jēgas tam "robotu" pulciņam ārdīties.
Lai kaut ko mainītu, tur miljardiem strādājošo būtu vienā dienā jāpieceļas. Bet, kamēr ir tāda ekonomiskā nevienlīdzība, ka daži peldas naudā, kamēr citi maizes šķēli dala uz divām dienām, otrajiem neatliek nekas cits, kā iet un pelnīt tai maizes šķēlei, jo streiks va jebkāda cita protesta akcija atņems viņiem to pašu uz veselu nedēļu.

Par to, kā pelnīt nesatrādājot... Varbūt piespied sevi kādu brīdi pastrādāt, uzkrāj kādu kapitālu bankā un pēc tam dzīvo no procentiem? Kapitālam gan jābūt diezgan lielam, lai varētu tā ar vērienu "baudīt dzīvi", bet tā kā minēji, ka esi diezgan pieticīga, vienkārši nevēlies režīmu, varbūt vari iztikt arī ar mazākām summām. Nekas cits man prātā nenāk, ja jau arī freelance tiek brāķēts.

Baumo, ka tagad ar slaveniem blogiem var pelnīt, ar superpopulāriem Youtube video. Varbūt pievērsies selfiju bildēšanai un interesanta bloga veidošanai?

Izklausās pēc bērna vai pusaudža kaprīzēm.
Gan jau dzīve iemācīs un visu noliks savās vietās.
Lai nonāktu pie labā, vispirms jātiek galā ar nepatīkamo.

Dzīve leiputrijā ne pie kā laba nenoved.

Kā tad! Un kad lai cilvēks "parastais" saņem sev nepieciešamos valsts pakalpojumus, ja nevar darba dienas vidū izrauties no savas darba vietas?

ne jau visi,kas strādā valstī apkalpo klientus:D

labojums- valsts iestādēs

ne jau visi,kas strādā valstī apkalpo klientus

Nav svarīgi, cik daudz vai maz ir tādu cilvēku, kas strādā valsts iestādēs.
Ja viņiem darba laiks ir laikā, kad citās sfērās strādājošie, kas ir viņu klienti, nevar šīs iestādes apmeklēt, tātad iestāžu darbs ir uzskatāms par neefektīvu, kas mūsu valstī, diemžēl, tieši tā arī ir.

He nākošā kašķa tēma :D

Ieteikums atrodi bagātu štuceri (izpildi viņa visas seksuālās un citas vēlmes) dzīve nodrošināta :D

Bet ja baidies ņemt mutē, tad vien būs jāiet strādāt uz Rimi :D

Mazāka slodze pārsvarā nozīmē mazāku algu.

Krīzes laikos valsts pārvaldes darbiniekiem bija tikai 4 darbdienas (tie , kas nestrādā klinetu apkalpošanā), Jā, laika ziņā foŗši, bet algas ziņā tas izpaudās kā apmēram - 100 LVL no algas. Un nav valsts pārvaldē tādas algas, lai šo zaudējumu nejustu. To juta diez gan graujoši.

Negrib darbu, negrib viiru, grib dziivot sev.. Labi gan! :D

Nu nez man jau liekas ka valsts iestadēs piektdienas nekad nopietni nav uztvertas, jo priekšniekus dabūt rokā neiespējami :D Tik cik kāda lietvede grozas apkārt ar kafiju rokās :D (tas ne par tiem, kas stāv aiz galda un diendienā apkalpo vecas tantes)

Un tos nostāstus par darbu valsts pārvaldē laikam rada tieši tie, kas tur nav strādājuši. Kāda nozīme pirmdiena, trešdiena vai piektdiena - darbu pietika tik un tā.

Kas ir tas, ko tu apgūsti un kas ļoti patīk? Zinātnē nevar rakties iekšā? Bet nu tur jau arī jārukā diezgan pamatīgi, bet vismaz patīkami un ne 8-17 režīmā bieži vien.
Bet vispār man patika ieteikums par Meksikas kanikulām- tur tik tiešām dzīvi izbaudīsi :D

Zinātnē nevar rakties iekšā? Bet nu tur jau arī jārukā diezgan pamatīgi, bet vismaz patīkami un ne 8-17 režīmā bieži vien.

Labs ieteikums! Akadēmiskajā sfērā darba laiks noteikti NAV 9-5, un, ja tāds darbs patīk, tad tas ir labs variants. Algas arī (pat Latvijā) ir ļoti adekvātas.

Mīļais abols100, ja tu būtu izlasījis rūpīgāk, nevis tikai sacepies par "negribu strādāt", tu būtu pamanījis, ka viņa JAU strādā, pie tam ne Rimi, un no aldziņas pat paliek pāri nauda, ko krāt studijām arzemēs (kas nav lēts prieks). Ta ka, domāju, Rimi viņai nedraud.

ļoti labi saprotu autori, es arī labprāt strādātu tikai 4 dienas nedēļā, brīvdienas varētu būt trīs nevis divas, kā šobrīd :D cik esmu novērojusi no daudziem strādājošajiem, bieži vien darbā tāpat tiek bumbulēts, cilvēkiem ir laiks gan kafiju dzert stundām un virtuvē klačoties, gan simts un vienos portālos sēdēt, un tepat cosmo bez maz katru nedēļu kāda veido diskusiju ar jautājumu, ko darīt, kad darbā nav ko darīt. Tad jau labāk četras dienas raujos un tad trīs atpūšos nevis piecas dienas bumbulēju. Laika plānošana un darba produktivitāte mums stipri klibo, kā man teica reiz viens milzīga uzņēmuma vadītājs - mēs nemākam strādāt maz, bet produktīvi!

Autore es ar negribu strādāt gribu,lai nauda krīt no gaisa tā pat vien,bet tā dzīvē ir iekārtots un neko tur nevar padarīt.