Paņēmu vienreiz kaķīti no daudzdzīvokļu pagalma, aptuveni mēnesi vecu, savārgušu, sapūžņojušām, actņām, blusainu, utainu, jēlu. Es viņu vienkārši tur nevarēju tādu atstāt, sirds plīsa, aizvedu pie vetārsta, sadakterēju, pāris mēn. nodzīvoja dzīvoklī, kaķenīte bija man pakaļaste, skaista, uzticamākais radījums, ko dzīvē esmu satikusi. Aizvedu pie drauga omes uz laukiem, bet vēl joprojām viņa mani atceras tajās retajās ciemošanās reizēs. :)