Sirds vs. prāts

Reģ: 17.08.2010

Vai jums ir bijusi situācija, kad ar prātu saprotat, ka ir jāpamet cilvēks, ko patiesi mīlat? Tā, ka dvēseli rauj tūkstošiem drumstalās. Tā, ka ķermenis atsakās iziet pa durvīm. Tā, ka vispār nekāda gaisma nav iedomājama bez šī cilvēka.
Vai jūs esat pietiekoši stipras, lai paklausītu prātam, ne sirdij? Labprāt lasītu pieredzes stāstus, jo zinu, ka pareizi ir klausīt prātam.
Un kas būtu tie iemesli kā dēļ jūs būtu gatavas atslēgt visas savas emocijas un sākt rīkoties racionāli?

07.10.2014 00:23 |

Khloee

2001

Reģ: 11.02.2011

Nu ir taa bijis jaa.. Citreiz ir labaak klausiit savam praatam nekaa sirdij. Tas taa peec manaam domaam.

07.10.2014 00:26 |

switched on

3987

Reģ: 02.02.2011

Ir tā bijis. Ir aiziets, aiziešanas process ir vilcies ļoti ilgi un ir bijis ļoti grūti, bet to ir vieglāk pārdzīvot, ja otrs liek vilties un ir kāds cits, kas kaut daļēji aizņem tukšo vietu un laiku.

07.10.2014 00:30 |

shadow.

924

Reģ: 02.09.2014

Un kas būtu tie iemesli kā dēļ jūs būtu gatavas atslēgt visas savas emocijas un sākt rīkoties racionāli?

ja nodarījis pāri emocionāli/fiziski, melojis, krāpis, pievīlis, kā te iepriekš minēja.

07.10.2014 00:38 |

florence_welch

Reģ: 17.08.2010

Kā man teica- dzīve ir skarba. Bet kas ir skarbāk- mocīties, atstājot savu lielo mīlestību (jā, es jūtu, ka neko tādu varu vairs nepiedzīvot), vai ļauties tai sevi norūdīt (kas man, kā pārlieku maigai un jūtīgai būtnei ir ļoti smaga mācība)?

07.10.2014 00:39 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Atkarībā kāda situācija.

Ja es justu, ka ir vērts mēģināt palikt, tad ļautos sirdij, bet ja jūties jau apčakarēta un palikšana būtu tikai kā ļaušana ņirgāties par sevi- tad nē.

07.10.2014 00:47 |

Leeseda

857

Reģ: 08.08.2014

Njā..smaga tēma..var jau aiziet viegli bet purmās piecas minūtes būs gandarijums , pēc tam ļoti smaga nožēla.

07.10.2014 00:47 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Bieži vien cilvēki jauc apsēstu pieķeršanos ar mīlestību.. :)

07.10.2014 00:50 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

cormeum taisnība, bet bieži vien no abiem "atiet" un abos variantos ir grūti aizmirst

07.10.2014 00:58 |

florence_welch

Reģ: 17.08.2010

cormeum- es diezgan droši varu apgalvot, ka esmu pieredzējusi apmātīgu pieķeršanos, kas krietni atšķiras no šībrīža emocionālā stāvokļa. Saprotu tavu skepsi. Es pati agrāk sevi nevarētu iztēloties šādā situācijā. Pirmā atbilde pašai sev būtu- pamet bez liekas domāšanas! Bet muļķa sirds neļauj galvai rīkoties.

07.10.2014 01:01 |

Sintija_sk

1277

Reģ: 30.10.2013

Nu, ja tu esi viens no tiem naivajiem cilvēkiem, kuriem liekas, ka dzīve ir rožu dārzs un nekā no reālās dzīves nesaprot, tad ieteiktu tev palikt uz apmācībām.
Nevar visi būt tās maigās dvēselītes.
Varētu konkrētāk, lai var objektīvāk spriest! :)

07.10.2014 01:03 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

florence_welch, kādi ir iemesli prātam tā domāt? .. nu ko puisis tik sliktu izdarījis?

07.10.2014 01:04 |

florence_welch

Reģ: 17.08.2010

Sintija_sk- esmu no tiem cilvēkiem, kas ir pieredzējis nātres rožu dārzā un, aizcilpojis uz margrietiņu lauku, cer tur neatrast nevienu nezāli.

07.10.2014 01:08 |

florence_welch

Reģ: 17.08.2010

Zinu, ka pasakot iemeslu manām pārdomāt, būs vienā balsī izkliegts- pamet viņu! Pie velna, man tak nav, ko zaudēt. Iemesls ir alkohols. Precīzāk, tas, ka to lietojot, vīrietī paveras cita personība. Turpinu cerēt, ka man ir izredzes uz gaišāku nākotni. Negribu sev atzīt, ka varbūt tikai mānu sevi.

07.10.2014 01:13 |

Sintija_sk

1277

Reģ: 30.10.2013

Skaidrs. Ieteiktu atrast labu dārznieku.

07.10.2014 01:14 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

florence_welch, Tev taisnība par iemeslu.. Vispār viņš jau nav tas cilvēks kuru Tu mīli.. Tu mīli tieši tādu pašu vīrieti.. tikai kuram nebūtu atkarība.. bet tas nav viņš..

07.10.2014 01:17 |

florence_welch

Reģ: 17.08.2010

Esmu uzdevusi viņam konkrētu jautājumu ar noteiktu termiņu atbildei. Viņš zin, ka tas ir nopietni. Man ir bail no tās dienas, jo zinu, ka man var nepietikt spēka.
Paldies jums par atbildēm, tagad centīšos pagulēt.

07.10.2014 01:23 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Alkoholisms? Nelabojama situācija? Nu ja tiešām mīli un ne par ko negribas aiziet- mēģini palīdzēt, visvisādos veidos- vai kodēšanās vai kādi preperāti, vai kaut vai lūdz Dievu par viņu. Ja mīli, tad būsi gatava visu izmēģināt. Ja viss izmēģināts un nekas nemainās, tad drošvien nav izvēles,tad vai nu sagrauta arī Tava dzīve, vai jāaiziet.

07.10.2014 01:24 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Es laikam izcelšos ar viedokli un teikšu,ka,lai vai cik prāts ir pareizs,es klausu sirdij,jo tikai tā zinās,ko es patiesībā jūtu un vēlos. Ar prāta racionālismu var tomēr gadīties,ka paliec sirdī dziļi nelaimīga.

07.10.2014 07:09 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Es laikam izcelšos ar viedokli un teikšu,ka,lai vai cik prāts ir pareizs,es klausu sirdij,jo tikai tā zinās,ko es patiesībā jūtu un vēlos. Ar prāta racionālismu var tomēr gadīties,ka paliec sirdī dziļi nelaimīga.

Jā, protams, bet ne jau, kad runa ir par alkoholiķi! Savu dzīvi ar tādu cilvēku var sabeigt neiedomājami ātri, diemžēl ir redzēts un ne vienu vien reizi.

Ļoti žēl autores, es tiešām ceru,ka tev pietiks spēka izvēlēties tādu lēmumu, kas nāk par labu ilgtermiņā.

07.10.2014 08:00 |

ddelirium

1903

Reģ: 25.04.2010

Ar alkoholiķi es tiešām savu dzīvi nesaistītu, lai cik sāpīgi arī nebūtu, radu lokā ir tāds cilvēks, nevienam to nenovēlu. Un rūdītiem alkoholiķiem nevis tiem, kas iedzer pa brīvdienām, arī kodēšanās utml. varianti neder, agrāk vai vēlāk atgriežas pie pudeles.

07.10.2014 08:31 |