Radošums izglītībā

Es domāju, ka tās noteikti ir tikai iedomas. Ne katrs cilvēks var būt gleznotājs, bet radošs kādā noteiktā jomā gan (celtniecība, rokdarbi, pavārmāksla u.t.t.). Domāju, ka ir vērts mēģināt mācīties par bērnudārza audzinātāju, ja tāda vēlme ir radusies. Daudzas lietas tu iemācīsies skolā, un, ja galīgi nebūs ideja kādam darbiņam ar bērniem, vienmēr jau pastāv iespēja " palīdzība no zāles" vai "zvans draugam". :D

radošums ir mazākais, galvenais ir- mīlēt šo darbu un bērnus.
Tas prasa milzum daudz enerģijas, izturības un nervu. Smagākais darbs ir darbs ar vecākiem.

http://www.ted.com/talks/ken_robinson_says_schools_kill_creativity

Jauka runa tieši par tēmu :)

Uj!

http://www.ted.com/talks/ken_robinson_says_schools_kill_creativity


Nu, vismaz man ļoti patīk :)

Kadreiz, kad man vajadzeja dazhas radoshas idejas ilgterminjaa, lasiju pasakas, uzreiz attistijaas izteele, pamegini, varbut ari tev strada.

Man liekas, radošumu var attīstīt tas, kuram tas ir iekšā, vienkārši kaut kādu iemeslu pēc ļoti maz attīstīts. Bet vienmēr būs kāda daļa cilvēku, kurai nav iekšā un nekādu radošumu viņi tāpēc tur neizdabūs. Manuprāt, lai uzzinātu ir vai nav - jāmēģina.

Visi var būt radoši līdz noteiktai normai, tie kas pārkāpj to normu, tie jau ir mākslinieki.

Jā, ja es skatos uz savu mazo, tad viņu aizrauj viss, tiešām atkarīgs no pieaugušā kā ievirza jau no paša sākuma, ieinteresē, atrod to pareizo veidu, lai bērns nenobītos, nenogarlaikotos. Tāpēc arī savā laikā aizgāju studēt pedagoğiju, neteiktu, ka man kaut kā īpaši patiktu bērni (man patīk savs bērns, haha), bet man likās, ka tas ir tik satriecoši- radīt no jauna procesus, darīt pasauli labāku, ielikt to savu artavu konkrēti tajā mazajā cilvēkā, palīdzēt viņam meklēt, saprast... sniegt viņam iedvesmu dzīvei kopumā.

Bet ar radošumu es vairāk šajā gadījumā saprotu tavu neizsīkstošo enerğiju, vēlmi būt iekšā procesos, arī lielu spēku pašai iet līdzi laikam, neiestigt, jo viegli jau nebūs, meklēt pieejas, pieiet lietām ar savu prātu un sirdi, nevis tikai teorijā apgūto.

radošums ir mazākais, galvenais ir- mīlēt šo darbu un bērnus.

Man arī tā šķiet, līdzīgi uzskata arī mani ģimenes locekļi, kas ir cieši saistīti ar izglītību un bērniem. Man šķiet, ka, ja Tu mīli to, ko dari, tad kreatīvas idejas rodas tā kā pašas no sevis. Tu strādā ar maksimālu atdevi, tādējādi meklē daudzus citus veidus, lai to procesu padarītu interesantāku, jo Tu pati tajā esi iekšā. Savukārt, ja cilvēks strādā tikai strādāšanas pēc, tad kādas tur radošās idejas un jauninājumi - ne viņam tas interesē, nekā. Domāju, ka mēs katra esam saskārušies ar tādiem skolotājiem, kuriem jau no sejas nolasāms, ir vai nav ieinteresēts savā darbā.

Es, piemēram, domāju, ka esmu diezgan radoša :D
Daudzi gadi tika pavadīti mākslas skolā, labi padevās, patika pat.. tāpēc arī vidusskola bija ar mākslas novirzienu.. un tad jau atlika arī augstskola radošajā jomā - sāku mācīties par vizuālās mākslas skolotāju, BET kad sākās prakse skolā, sapratu.. nu nevaru es ar bērniem strādāt, nav man tās pacietības, lai kādam citam mācītu, skaidrotu.. varbūt vēl vienam varētu, bet viņu tak daudz :D
Tāpēc domāju, ka, ja bērni patīk, tad viss būs labi.. gan jau arī kāds radošais gars iemājos, ja pacentīsies un pie tā piestrādāsi ;)

Nav jau tā, ka esmu norakstāma! :D Galīgi nē! Vnk, cik bijusi pieredze ar audzinātājām, viņas tiešām var nosaukt par radošām ar lielo R. Varbūt man tā liekas, jo pati sevi šajā ziņā par zemi vērtēju.

Bērni tīk un ļooti labi zinu, ko nozīmē nervi un pacietība attiecībā uz tiem.

Piekrītu, ka augstskolā var iemācīties, bet atkal atgrūž tas - citas būs bez maz vai izcilas! Darbs ar sevi. :)

citas būs bez maz vai izcilas!

Nopietni? Kur tad tās izcilās pēc tam pazūd, ja bērnudārzā izcilas ir reti kura?

es, piemēram, varu pilnīgi skaidri un gaiši atzīt un zinu 100%, ka manī radošums nav un to nevar attīstīt, jo man tā vnk NAV :D

es esmu praktiķe, drīzāk tādas tehniskas lietas man iet pa sviedienam, bet ne radošums mākslinieciskajās ievirzēs.

57days, pazūd, jo saprot, ka netīk strādāt ar bērniem! :D

Kopš 90.gadiem LV skolu programmās ienākusi Kritiskā domāšana kā metožu kopums, virziens, kā strādāt ar bērniem, lai tie mācītos, aktīvi domājot utt. Skolās šo mērķi panāk un radošo domāšanu attīsta visādas radošas darbošanās stundās.
Daudzi kritiskās domāšanas teorētiķi un praktiķi atzīst, ka cilvēkam VAR attīstīt radošo domāšanu.
Šobrīd mācos šo kursu un apgūstu metodes, ar kurām to panākt.
Manuprāt mūsdienās galīgi nav jābaidās kļūt par pedagogu, ja vien esi enerģisks un atvērts, jo radošumu, idejas var smelties visur, sākumam pietiks ar gatavām metodēm, uzdevumiem, noskatītām idejām, vēlāk jau pašam tas radīsies dabiski.
Vienu no grāmatām, kura noder arī pieaugušajam, trenējot savu radošo domāšanu ikdienā, ir Edvards de Bono. Kā gūt radošas idejas. (62 spēles un vingrinājumi katrai nedēļai).

Mani pēdējā laikā ir aizķērusi doma par audzinātājas darbu bērnudārzā, bet mani attur fakts, ka neesmu dikti radoša. Jo man liekas, ka audzinātājai tādai ir jābūt visos leņķos un plauktiņos.

Es neteiktu, ka audzinātājam uzreiz jābūt nereāli radošam. Ja tas būs nepieciešams, es ticu, ka tas atnāktu ar laiku. Svarīgāka ir mīlestība pret bērniem un liela, liela atbildības sajūta. Jāseko visam līdzi, jāuzmana, protams, arī jāiedvesmo, bet es neticu, ka cilvēks nevar iemācīties nezinu, kaut vai zīmēt nelielā līmenī. Bērniem ir svarīgs process, nevis tas, ka tev viena kaķa acs būs izkrāsota zaļāka par otru.

Kā jums šķiet, vai tās ir cilvēka iedomas, ka viņš nevar attīstīt sevī radošumu? Es to domāju tādā aspektā, ka vairāk nekā burciņas apgleznošanu.

Man liekas, ka radošums ir iekšā katram, tikai kā tas ir attīstīts un veidots. Ja visu mūžu cilvēkam labāk patikusi matemātika un eksaktās zinātnes, tas nenozīmē, ka viņš nevarētu kādā brīdī attīstīt savu radošo pusi. Protams, jo agrāk, jo labāk. Saka, ka jaunībā cilvēka smadzenes ātrāk mācās, bet arī vēlāk tas nav neiespējami, jo mūsu smadzenes ir radītas mācīšanās procesam. Nu gan baigi gudri aizrunājos. :D
Bērnudārza audzinātāja nevar būt tiik radoša, ka mētāsies pa gaisu un sarunāsies ar putniem. Nu jocīgs apgalvojums sanāca. Labi, pietiek. :D Cilvēka robežas ir neizsmeļamas, tikai vajag ar kaut ko sākt.