cloo, zini, kāpēc es tomēr braukšu? Pirmkārt, tāpēc, ka teicu, ka būšu. Riebjas, kad nepilda sarunāto un solīto, tāpēc pati arī nekad nemēdzu atkāpties no teiktā. Un, otrkārt, tāpēc, ka neaizbraukšanas gadījumā mani viņš vienkārši bez sāls aprīs dzīvu. Tie visi pārmetumi, tas, cik esmu slikta, ka redz neatbraucu, tā čīkstēšana... Tas pat vārdos nav aprakstāms, ko man nāktos dzirdēt. Nu, jā, tāpēc braukšu. Un galu galā laikam brīvdienu laikā apsvēršu, vai man vispār so cilvēku priekšdienām vajag sev blakus.
Ehh, riebjas šī situācija, bet paldies par atbalstu, ja to tā var nosaukt. :)