Tādā gadījumā es tev vēlos pastāstīt par savu 18. dzimšanas dienu, kuru man noorganizēja mans puisis :)
Bijām klasesbiedri, tāpēc visa diena skolā bija tāda... nekāda. Protams, draudziņi mani apsveica, biju priecīga, draugs apsolījās vest mani mājās, jo mantas bija tiešām daudz.
Nedēļu pirms manas dzimšanas dienas draugs palūdza, vai nevaru dz.dienā paņemt līdzi kādas siltākas drēbes, jo mums jāaizved viņa suns pie veta. Es, protams, mazliet sabozos, kā tad nu tā, bet nu ņēmu tās drēbes un biju jau gatava vest. Pēc skolas iesēžamies mašīnā, braucam... uz pavisam citu pusi. Es jautāju "Zuzei pakaļ nebrauksim?" Šis smej... aizveda mani uz jūru! Tajā vasarā es vispār nebiju bijusi pie jūras (dzimšanas diena rudens sākumā), tāpēc čīkstēju par to savam draugam. Tāpēc viņš aizveda mani tur, kur es vēlējos visvairāk, bija mans malacītis sasmērējis maizītes, nopircis kūciņu, mežezeru, paņēmis man vēl drēbes. Es goda vārds biju pārlaimīga! Man tajā dienā neko citu vairs nemaz nevajadzēja :)
Tas tā, iedvesmai. Varbūt meitene priecātos vienkārši par kādu foršu izbraukumu divatā. Es ieteiktu arī ķemeru purvu ar jauku pikniku skatu tornītī vai uz kāda no tiem galdiņiem, kas uz laipiņām uzstādīts.
Ahhh, atkal taureņi pa vēderu danco, atceroties dzimšanas dienu :)