Man dažreiz liekas, ka nevis es veidoju savu ikdienu, bet viņa pati kaut kā veidojas.
Nu mana ikdiena ir darbs, mājas, vīrs, arī pa nedēļu tiekos ar draugiem, māsu, brāli, vecākiem. Rūpējos par suni, strīdos ar mammu (tā man ir ikdienas neatņemama sastāvdaļa), lasu, ar vīru kaut kur izejam paēst, citreiz aizejam vienkārši iedzert, citreiz eju kaut kur ar draugiem, dažreiz kaut ko uztaisu ēst. Citreiz vakaros abi vienkārši gulšņājam uz dīvana.
Citreiz, kad pēcpusdienas sanāk no darba brīvas, vienkārši dirnu pie labākā drauga mājās-ēdam, skatamies TV.
Brīvdienās vai nu ar vīru braucam uz laukiem vai ejam ballēties ar viņa vai maniem draugiem. Mana ikdiena tiešām ir haoss. Viss, ko es daru, kur esmu, ja neskaita darbu, ir pilnīga pašplūsma. Kā lietas notiek, tā notiek, neko neplānoju.
Man gribētos, lai es nebūtu tik slinka attiecībā uz savu dzīvi, un kādreiz kaut ko nolemtu-ko es gribu darīt, ko es darīšu, gribētu, lai es vispār kaut ko gribētu nolemt. Jā, izklausās neloģiski.