Valdorfa bērnudārzs/skola

un at ar parasti pii,

un ar parasto pii

studēju pedagoģiju, pret, jo bērniem pēc tam grūti iejusties skolas ritmā

Ak šī laika iezīme... visi nu tik lielas personības.. neticu. Un tad šīs personības ir pašas par sevi tik lieliskas un neatkārtojamas, ka nevar saprast, kāpec viņiem nemaksā par lieliskajām gleznām (vai jebko citu bez kā cilvēku var uzturēt pie dzīvības).

Man jau šķiet, ka vispareizāk būtu skatīties kāds ir pats bērns un tad domāt, kura programma ir piemērota. Kā jau iepriekš minēju, es būtu bijusi priecīga, ja bērnībā mani mamma būtu sūtījusi uz šādu skolu, bet tāpēc, ka esmu mākslinieciskais tips. Pamatskolā man ļoti padevās visas eksaktās zinātnes un nedomāju, ka brīvāks mācīšanās stils būtu šo spēju laupījis, varbūt pat tieši otrādi - būtu interesi saglabājis līdz pat vidusskolas beigām.

Kaut kā līdz šim visas lielās personības ir izaugušas mācoties parastajās skolās un nav nospiestas vai pazaudējušas sevi.
Ja godīgi, man tāda veida mācības liekas piemērotas bērniem ar attīstības traucējumiem, kuri parastajā skolā mācīties vienkārši nespētu. Tad, spriežot pēc informācijas, ko esmu lasījusi žurnālos, šādas mācības liekas viņiem piemērotas - ne mājas darbu, ne kontroldarbu, ne kaut kas patiešām jāmācās. Pelni zvaigznītes, nevis atzīmes un pavadi laiku kā brīvdienās pie vecmāmiņas, kur var darīt ko nu kurā brīdī sirds sagrib.

Savu bērnu noteikti šādā iestādē nesūtītu, jo gribu, lai viņš tiktu normāli mācīts, laicīgi iemācītos rakstīt, zinātu par matemātiku, fiziku, ķīmiju, vēsturi utt. Personību var attīstīt arī darbojoties pēcskolas aktivitātēs, lasot, ejot uz teātri utt.

man bija ļoti interesanti lasīt katru komentāru, jo esmu walfordpedagoģijas bērns.
Rezultāts - esmu normāls cilvēks ar spēju loģiski spriest un darīt, protu rēķināt un visas pārējās lietas, ko meitenes uzskata, ka valdorfpedagoģijā neiemāca. Pa pļavu mums nelika skraidīt, bet jā, atceros starpbrīžus, kad pavasaros no pirmajām pienenēm pinām vainadziņus. Esmu gājusi gan valdorfpedagoģijas bērnudārzā, gan visu pamatskolas laiku, jo mana skola nepiedāvāja vidusskolas iespēju. Vienmēr, vienmēr ir bijuši stereotipi, piemēram, kad pārgāju pēc pamatskolas uz "parasto" skolu, klasesbiedrene interesējās vai esmu no tās skolas, kur mācās atpalikuši bērni. Mani tiešām skumdina, ka cilvēki nespēj pieņemt citādo, ja liekas, ka tu neesi tāds, kā visi, tad tu neesi normāls.
Par šo pedagoģijas metodi es varētu daudzām cosmo meitenēm komentēt un iebilst, taču, ja kāda ir ieinteresēta, tad vēstulēs varu plašāk atbildēt :)
Lai vai, es augsti cienu šo pedagoģiju un nav tā, ka Rīgas valdorfu bērnudārzs ir slikts. Ir divas būtiskas lietas - Ādažos ir brīvā valdorfu skola, kurā bērni tiek mācīti tiešām pēc īstākajām šīs pedagoģijas metodēm un kura ir arī tieši privātā skola. Rīgā ir valsts valdorfpedagoģijas skola, kurā paralēli standarta izglītības sistēmai, bērns apgūst daudzas un dažādas lietas, kā arī iemācās kā izmantot šīs pedagoģijas metodes mācoties.
Bērnam netiek uzspiests - ņem flomasterus uz skolu 1.klasē, pildspalvas utml. Viņu lēnām pieradina pie rakstības, sākumā iepazīstot formas, tās veidojot, zīmējot un vēlāk, kad skolotājs redz, ka bērns ir nobriedis pildspalvai, viņam tiek uzdāvināta tintes (īstās tintes!) pildspalva ar ko viņš tālāk izkopj savu rokrakstu. Tas nav tā, ka tagad hops un visiem vienā dienā ir jāmāk rakstīt. Katram tas notiek individuāli.
Šobrīd, strādājot radošā profesijā, kas nav saistīta ar mākslu, bet ar projektiem un ideju ģenerēšanu, es varu pilnvērtīgi izmantot tās zināšanas par dzīvi, ko man ielika šī pedagoģijas metode, to es ļoti novērtēju.

Vienmēr par šo pedagoģiju būs asas diskusijas, bet patiesos viedokļus var, manuprāt, sniegt tie, kas šo pedagoģiju ir piedzīvojuši, nevis tie, kas par to ir lasījuši vai kuriem par to universitātē stāsta. ;)

esmu walfordpedagoģijas bērns.

esmu waldorfpedagoģijas bērns.

http://m.youtube.com/watch?v=3NGRpzQ9vCE
Īsi un precīzi par Montesori. Šeit gandrīz nevienai viedokļa izteicējai skaidrs priekšstats ne par vienu,ne otru no šīm alternatīvās pedagoģijas metodēm. Iesaku painteresēties par JAS skolu. Lielākā daļa bērnu pēc 9.klases iestājas(bez ptoblēmām) 1.ģimn.,franču licējā,zinu daudzus cilvēkus,kas gana daudz ir sasnieguši dzīvē ar šo izglītību pamatā. Tur pamatā arī Montesori. Katrs jau izvēlās savam bērnam to,ko uzskata par labāko. Pašreizējo Latvijas izglītības sistēmu nevar nosaukt ne tuvu par labu.

Tad, spriežot pēc informācijas, ko esmu lasījusi žurnālos, šādas mācības liekas viņiem piemērotas - ne mājas darbu, ne kontroldarbu, ne kaut kas patiešām jāmācās. Pelni zvaigznītes, nevis atzīmes un pavadi laiku kā brīvdienās pie vecmāmiņas, kur var darīt ko nu kurā brīdī sirds sagrib.

Vai tad valsts Universitātes diži atšķiras? Reti kurš vispār skatās apmeklētību, gribi pildi, gribi nepildi uzdotos darbu (ir izņēmumi), kontroldarbu nav (arī ir mazi izņēmumi), galvenais, ka sesiju noliec.

Es arī noteikti izvēlēšos savam bērnam ne -parasto izglītības iestādi un metodi jo šaubos, ka pēc 7 gadiem mana bērna uzmanību spēs piesaistīt 60 gadīga matemātikas skolotāja klases priekšā. Mēs augam citā laikmetā, kur bērnu uzmanību spēj piesaistīt tikai ipadi, iphoni un datori, uz grāmatu pusi viņi negrib skatīties.

ne mājas darbu, ne kontroldarbu, ne kaut kas patiešām jāmācās. Pelni zvaigznītes, nevis atzīmes un pavadi laiku kā brīvdienās pie vecmāmiņas, kur var darīt ko nu kurā brīdī sirds sagrib.

Uhhh...vēl vairāk saprotu,ka esmu par parasto izglītību. :)

Bērnam netiek uzspiests - ņem flomasterus uz skolu 1.klasē, pildspalvas utml. Viņu lēnām pieradina pie rakstības, sākumā iepazīstot formas, tās veidojot, zīmējot un vēlāk, kad skolotājs redz, ka bērns ir nobriedis pildspalvai, viņam tiek uzdāvināta tintes (īstās tintes!) pildspalva ar ko viņš tālāk izkopj savu rokrakstu.

Manuprāt,ar to vispār vajadzētu nodarboties jau bērnudārzā nevis tikai 1. klasē viņu iepazīstināt ar formām. :)

ne mājas darbu, ne kontroldarbu, ne kaut kas patiešām jāmācās. Pelni zvaigznītes, nevis atzīmes un pavadi laiku kā brīvdienās pie vecmāmiņas, kur var darīt ko nu kurā brīdī sirds sagrib.

Bet tas, ka nav mājas darbu, nenozīmē, ka vecāki nevar pamācīties kopā ar bērniem, reizēm tiešām liekas, ka mājas darbi vairāk ir priekš vecākiem, lai vecāki domā, ka jā bērns kaut kādus mājas darbus pilda un viss baigi forši. Man neatkarīgi no mājas darbiem bija ar vecākiem mājas mācīšanās, taisījām, griezām, līmējām, skaitījām kociņus utt.

Es neesmu daudz interesējusies par šīm lietām, bet pēc šīs diskusijas es ar visām četrām esmu par neformālo izglītību un noteikti nākotnē par to interesēšos vairāk, kad būs aktuāli. Pati mācījos parastā pamatskolā, valsts ģimnāzijā, bet vienmēr esmu bijusi tāda nedaudz "pa gaisu", man vienmēr bija iebildumi pret vērtēšanas sistēmu, kritērijiem utt., atsevišķos priekšmetos tā man iedzina pat riebumu, no kura nevaru tikt vaļā arī jau pieaugušā vecumā, kas visnotaļ ir patraucējis manu dzīvi. Es būtu gribējusi vairāk harmoniskāku vidi, kur galvenais nav sāncensības gars.

atsevišķos priekšmetos tā man iedzina pat riebumu, no kura nevaru tikt vaļā arī jau pieaugušā vecumā, kas visnotaļ ir patraucējis manu dzīvi. Es būtu gribējusi vairāk harmoniskāku vidi, kur galvenais nav sāncensības gars.

Varu tikai piekrist. Parastā Latvijā esošā izglītības sistēma vispār ir radīta priekš puišiem ne meitenēm. Meitenēm ir nepieciešams pats process, bet puišiem mērķu sasniegšana ->atzīmju pelnīšana. To neesmu izdomājusi es, bet tas ir jau sen pierādīts fakts.

Es neesmu daudz interesējusies par šīm lietām, bet pēc šīs diskusijas es ar visām četrām esmu par neformālo izglītību un noteikti nākotnē par to interesēšos vairāk, kad būs aktuāli. Pati mācījos parastā pamatskolā, valsts ģimnāzijā, bet vienmēr esmu bijusi tāda nedaudz "pa gaisu", man vienmēr bija iebildumi pret vērtēšanas sistēmu, kritērijiem utt., atsevišķos priekšmetos tā man iedzina pat riebumu, no kura nevaru tikt vaļā arī jau pieaugušā vecumā, kas visnotaļ ir patraucējis manu dzīvi. Es būtu gribējusi vairāk harmoniskāku vidi, kur galvenais nav sāncensības gars.

Piekrītu katram vārdam! :)
Es arī sen jau par šīm skolām interesējos, savu bernu noteikti sūtīsu tādā! :)

Hmm, mans brālis ir pabeidzis waldorfskolu un ir ārsts. Mājasdarbi bija un atzīmes bija. Arī mazā māsīca iet jau 6. Klasē un, iedomājieties, ir pat e-klase, ar atzīmēm, nevis zvaigznītēm