TIEVĒTĀJAS III

Kampanella. Piedod bet man liekas vieni attaisnojumi.
Visas šis anoreksijas,bulīmijas,nēešanas un rīšanas ir saistītas ar mīlestības,uzmanības trūkumu bērnībā. Esmu gājusi cauri bulimījai ,rīšanas lekmēm vareju nopirkt daudz cepumus utt apedod ātri..esmu badošanai gājusi cauri Ja gribi,lai tev mati krīr,nagi trausli,vājums utt tad uz priekšu need.Līdz sapratu,ka viss ir mana galvā..jā gribēju tad būt 90 60 90 ,bet tad sapratu galvenais lai tu savā ķeremenī juties labi un tā radikāli mainiju dzīvi un nu atkal esmu pievērsusies uzturam un sportam. Citreiz liekas ka svars nekrīt un tad atkal gribas badoties ,bet galvenie nav cipari bet kā tu izskaties. :) to esmu sapratusi dēl visām.kritikām :)

Sākumā totāli krita uz nerviem kampanellas ikdienas žēlošanās stāsti, bet nu saprotu - Tev ir reāla, psiholoģiska problēma = kompulsīvā jeb emocionālā ēšana. Man arī tā ir jau cik gadus. Senāk bija briesmīgi, bet tagad - brīnišķīgi! Tava nemitīgā pārēšanās(Tavs organisms signalizē, kad jāapstājas, bet Tu to ignorē, jo Tev ir tik daudz ko apēst - emocijas) ir sekas kaut kam. Kamēr neatradīsi iemeslu, turpināsi rīt. Tev iet tik grūti, jo emocijas ļoti valda pār Tevi.

Es iztiku bez psihologa, bet Tev šķiet, noderētu. Nopietni. Nesakārtosi dvēseles stāvokli, nesakārtosi ķermeni.

Par Kampanellas tēmu. Man arī pārēšanās nav sveša. Man kādreiz bija tā, ka zināju, ka kaut ko nevaru ēst, bet tad tomēr iedevu sev tādu kā atlaidi, nolēmu, ka drusku jau var, tad tas drusku izvērtās par daudz, jo sāku domāt, ja jau esmu sākusi (nu ēst to, ko nevajadzētu), tad nu jau kāda atšķirība, var taču arī daudz un pēc tam, tad nu gan saņemšos. Visu laiku pati sevi atmetu sākuma punktā. Nezinu, vai mana doma tagad saprotama. Kā ar to tiku galā? Sapratu, ka nozīme ir arī sīkumiem, drusku var, bet tas nenozīmē, ka vajag pavisam no ķēdes norauties. Nu grūti to izskaidrot, bet vienā brīdī viss galvā kaut kā sastājās pareizās vietās.

Kampanella tava primārā problēma ir tavā galvā.
Tev vajag sakārtot savu domāšanu, tad arī lietas aizies.
Pirmkārt, beidz visam meklēt attaisnojumus. Otrkārt, sāc rīkoties. Treškārt, ja netiec ar galvas sakārtošanu galā pašas spēkiem, meklē palīdzību pie speciālista vai kāda cilvēka, kurš tiešām spēs tev palīdzēt.

Man ir bijis līdzīgs periods. Bija brīdis, kad izmisīgi gribēju notievēt, bet svars tik nedaudz pagāja nost, tad pieauga, tad pagāja nost, tad iestrēga un tā uz apli.
Esmu gan badojusies, gan rīšanas lēkmes bijušas, kaloriju skaitīšana, svēršana, medikamenti un vēl un vēl.

Jāatzīst, ka pie tā, ka nebija rezultāti, tiešām bija vainojams totālais haoss manā galvā, neapmierinātība daudzās dzīves sfērās, neradu mieru ar sevi un sev apkārt notiekošo.

Tagad kādu laiciņu esmu savu galvu savedusi kārtībā. Cik nu tas ir iespējams, pazīstot sevi :D
Un svars vairs nav. Ir savs režīms, bet neko nesveru, kalorijas skaitu automātiski uz atmiņu, vai ja ieinteresē kāds jauns produkts, tad intreses pēc uzmetu aci sastāvam un kcal.
Nelieku sevi baigajos rāmjos, tomēr ir lietas pie kā pieturos, no kā izvairos utt.

Šobrīd palīdz arī tas, ka stiprinu raksturu un gribasspēku.
Rūū ieliktais teksts man kādu mēnesi, pusotru stāv uz Iphone ekrāna kā motivācija.
Jāsaka gan, ka ikdienā vispār nepiefikseju vairs, bet dažreiz, kad gribasspēks sāk sašļukt, tad izlasu, atceros savus mērķus un ieceres. Vērtīgs domugrauds.

A man liekas, ka Kampanellas problēma ir nevēlēšanās ēst mājās, katrā komentārā tiek pieminēti restorāni, kafejnīcas utt., un tur tīri cilvēcīgi gribas izmēģināt ko tādu, ko pats negatavotu vai kas izklausās visvisvisgaršīgāk, kas bieži vien nav nekas veselīgs. Protams, kafejnīcās arī var izvēlēties ko veselīgu, bet ja tik bieži tiek meklēti iemesli to nedarīt, tad varbūt labāk vienkārši neēst ārpus mājas? :D

Man cita problēma- kā sports, tā riju. Kā nav sporta-smuki turos. cik te lasu, tad meitenes saka,ka sports disciplinē, a man otrādi. Nav tā,ka es domāju vot aizgāju vienreiz pavingrot,tagad varu rīt.nekā! es zinu,ka nevar,bet apetīte uzreiz milzonīga.

drama , jā man arī tā ir, ka tad, kad sāku grēkot, liekas, ka tad jau var turpināt rīt tālāk un sākt no jauna citu dienu :D

Par tām emocijām un smago bērnību. Esmu lasījusi ko līdzīgu, bet nu nav man tā. Bērnība man bija normāla, laimīga, vienīgi ar ēšanu diezgan mani lutināja un ēdu es par daudz. Saviem bērniem nedošu tik daudz ēst :D Par emocijām. Kad man ir negatīvas emocijas, es vispār ēst negribu. Un tagad, kad esmu laimīgāka visās dzīves sfērās, kā vēl nekad šai dzīvē, es arī gribu dzīvi baudīt un ēšana man ir bauda. Līdz ar to es nekādas emocijas neapēdu. Tieši pretēji, ēdu es tad, kad esmu ar dzīvi apmierināta un laimīga, ja tāda neesmu, tad ēst negribās.

Par attaisnojumiem. Jā, iespējams meklēju tos, varbūt man tas nav tik svarīgi - notievēt, katrā ziņā ne tik svarīgi, lai pakārtotu tam visu savu dzīvi, bet nu kādreiz jau te gribās pačīkstēt, kaut gan man liekas es nečīkstu te, šodien tieši priecīga ar savu domu par badošanos, te ierados un jau gaidīju, kad apmētāsiet mani ar akmeņiem.
Protams, ka šodien nenobadojos. Manā kontā ābols un mocarella, daži tomāti, mandarīns. Daudz tējas. Est negribās pagaidām, jūtos normāli. Nav sajūta, ka šovakar varētu ielikt kunģī trīs zupas šķīvjus tā kā vakar vakarā, tad jau vismaz kaut nedaudz kuņģis sarāvies, pierīties negribās, jo visu dienu esmu noturējusies. Man nekad nav tā, ka badojos un tad pēkšņi bladāc, sāku rīt. Parasti viss norit pakāpeniski. Edu arvien vairāk un vairāk un tad vienā dienā jau ir vienalga. Paldies visām par ieteikumiem. Daudz kas noderēja man, pagaidām vēl mēģināšu sevi savākt, ja nu neizdosies, tad iešu pie psihologa.

Feline , tu laikam slikti lasīji, ja nepamanīji, ka pierijos vakar dēļ zupas, ko pati uzgatavoju un dēļ tā milzu katla, kas man mājās vakarā stāvēja. labāk būtu ēdusi ārpus mājas, tad tā nepieēstos.

Pieņemiet, ka nāk ziema, un apetīte ir lielāka, dabiska organisma reakcija.

Vai tad biešu zupa ir "kaitīga" ?! Es labāk to ēstu nekā to mocarellu pieminēto. Vells,tik nekaitīga liekas, bet viena bumbiņa ar tomātu uz 300 kcal velk..

the one , mana biešu zupa kā bērnībā, ar kartupeļiem un daudz liellopa gaļas uz to daudzumu ko apēdu bija visas 600-700kcal noteikti. Un vēl vakarā pašā. Nu nav tas ok. Plus vēl pa dienu jau biju salasījusi ap 1500kcal, līdz ar to beigās sanāca, ka esmu apēdusi virs 2000kcal un tad man vienmēr svars ir klāt, ja ēdu virs 1500kcal. Sodien ar mocarellu un tiem augļiem esmu apēdusi 400-500kcal, ir nedaudz atšķirība :D
Labi, davai pašas rakstiet ko ēdiet, paķidāsim tagad jūsu ēdienkartes, ja jau es visu daru tik nepareizi :D

Man arī treniņdienās ir krietni lielāka apetīte kā netreniņa dienās. Viss atkarīgs no tā KO ēd.

Es galīgi nepareizi ēdu,tur pat nevajag neko ķidāt. Brokastis nogulēju :D pusdienās bija 2 kebabi, kas reāli ir kā kotletes,tātad 2 kotletes+salātlapiu kaudzīte un ola. Savas 500 kcal būs. Tad man sagribējās ko saldu un es attaisīju Kalev šokolādes pudelīti ar Vana Tallin. Tas jau ir kruta,dienas vidū ko tādu ēst/dzert, bet mani mocīja ziņkārība, vai tas ir kas tikpat pretīgs kā mūsu Prozit. Un tagad maizīte ar kausēto sieru. Izģets pilnīgs, es zinu. Vakarā būs biezspiens.

Kampanella, tavā pēdējā komentārā ir tik daudz aplamību, ka neredzu jēgu vairs ko komentēt. Turpini domāt, ka dari visu pareizi, turpini ēst 400kcal dienā, tikai pēc laiciņa neraksti te, ka nebrīdinājām, ka tā nav pareizi :D

Man negribas būt riebīgai, bet ja cilvēks visu laiku meklē visādus attaisnojumus tam kāpēc kārtējo reizi norāvies, tad viņš tā īsti nemaz nevēlas kaut ko mainīt. Vajag sevi disciplinēt. Jā, zinu, tas ir ļoti grūti, bet ne neiespējami.

CrazyMonday, skaists progress :) :)

Man šodien darbā atnesa vafeļu torti un tikko Milkas šokolādi ar Daim gabaliņiem, tas nav normāli, tā katru nedēļu :D Fiksi jāatdāvina kādam. :D

_paris Paldies! :)

Ieliktu arī vēdera progresa bildi, bet vēl neizskatās tik labi, lai uzdrīkstētos publicēt. :D

Hmm, es labāk paklusēšu un neteikšu pie kādiem gardumiem tiku svētdien. :D

CrazyMonday ooo super smuki :) malacis.

Labi, davai pašas rakstiet ko ēdiet, paķidāsim tagad jūsu ēdienkartes, ja jau es visu daru tik nepareizi

Brokastis: skābu kāpostu zupa + siermaize

2.brokastis: kakao krūze, āboli

Pusdienas: cepts kartupelis ar biezpienu un tomātu

Launags: nedaudz zupa, vēlāk - apelsīns

Vakariņas: biezpiens ar gurķi + maizes šķēle

Našķis - nedaudz šokolāde ar riekstiem

Labi, labi, jūs te visas pareizi darāt, nu tiešām super, prieks par , jums meitenes. Tikai neesmu dzirdējusi jūsu ēdienkarti, bet nu nokritizēt jau vienmēr ir viegli :D Es jau nesaku, ka es pareizi ēdu, man liekas, ka es atzīstu, ka ir problēmas ar ēšanu un arī , jau iepriekš, kādas vairākas nedēļas te esmu atskaitījusies par savu ēdienkarti. Tiešām tik nepareizi ēdu visu laiku? Bija man citas dienas omlete brokastīs, pusdienās gaļa ar dārzeņiem un vakarā biezpiens. Nu un, ka ēdu pareizi ilgāku laiku ? Tāpat vakar norāvos un pierijos. Nav jau tā, ka man badošanās mijās ar pierīšanos vienmēr un es tikai visu laiku saku, ka badoties ir lieliski. Redziet turējos ar veselīgu ēšanu kādu laiku un tāpat rezultāts viens - pārēšanās. Un kāpēc es šodien izdomāju badoties, tāpēc, ka pirms diviem gadiem es ar badošanos nometu milzu svaru, bet pēdējā gada laikā ar veselīgu ēšanu un sportu ( ok, ne visu laiku, bet ik pa laikam ) neesmu nometusi neko. Protams, zinu, ka, ja turētos bez noraušanās mēnešiem, tad rezultāti būtu, bet to es laikam nespēju, kā izskatās, vai negribu, jūsu vārdiem. Jau rakstīju, ka iespējams, tiešām tik ļoti negribu, lai tam pakārtotu visu savu dzīvi.