TIEVĒTĀJAS III

rakari tikko izlasiju Tavu sapni...:D :D :D :D :D nuuuuu par tem cilvekiem nekaads briinums,bet kokains :D :D :D laaaaaabs:)

Tās, kuras te sacepās! Jūs pašas esat radījušas ilūziju, ka esmu supertieva caurbira! Vienkārši, es katrā otrajā komentārā nežēlojos, ka redz, apēdu konču. Es jau vienreiz uzrakstīju savu stāstu, bet jūs visu laiku drillējat ka tā un šitā. Kam man jūs žēlot?! Nopietni?! Pašas sevi novedāt pie attiecīgā svara! Es liku jums nonstopā rīt? Es uzresnēju un sevi nežēlodama, atguvu formu. Es nerakstīju cosmo - aapaac, nu kā es šodien norijos! Es neatlaidīgi strādāju ar sevi, nevis katru dienu atskaitījos pļāpu forumā, gaidot, ka mani pažēlos - nekas, tu esi tikai cilvēks. Rīt būs savādāk. Tas bija tikai kūkas gabaliņš. - Goda vārds - žēlabu kambaris. Tagad jūs to ieskicējāt pamatīgi.

Es šeit bieži ienāku, lai palasītu, ar ko citas nogrēkojušās, jo tad es varu justies vieglāk, ka neesmu vienīgā, kas noraujas :D

Labrīt!

Vakar bija slikta diena. Nepietiek ar to, ka pamatīgi grēkoju, vakarā arī neaizbraucām sportot, jo vīrs bija pārguris un es biju pārēdusies. Jauki. Vīrs vēl mēģināja pierunāt aizbraukt vakariņās, labi, ka vismaz man pietika prāts no tā vismaz atteikties, īpaši priecīgs gan viņš par to nebija, jo pats pa dienu bija maz ēdis. Bet nu neko, šodien jauna diena un centīšos turpinat visu. Brokastīs vājpiena biezpiens, tagad dzeru tēju. Joprojām smagums iekšā no vakardienas, pat ēst īsti negribās pagaidām, tad jau redzēs, kas būs vēlāk. Sovakar obligāti sportot.

Beibe Marta, cik tev bijis maksimālais svars? Man tāds pats augums kā tev un 63 jau man liktos ļoti labs svars, jau ar 67kg es izskatījos diezgan labi. Ehh, nezinu, kur man bija prāts atkal pieņemties svarā. Jāsavāc sevi.

kampanella, ja Tev mainītos mindset par to, kā Tu uztver ēdienu un to, kas Tavām smadzenēm liekas labi vai slikti, es garantēju, ka Tu ārpus mājas ļoti reti gribētu ēst :D Es pat nezinu, ko lai Tev iesaka, jo izskatās, ka labo dienu ir mazāk kā slikto. Varu ieteikt sākt pamatīgāk par to lasīt un noskaņot sevi. Ātri tas nebūs, bet nu...

parfait , kā tu to tieši domā? Ka man vajag sev ieskaidrot, ka ēst ārpus mājas nav labi, jo tur nav nekas veselīgs utt.? Lieta tāda, ka, manuprāt, vainīgs arī mūsu abu darba režīms, mēs abi tagad daudz strādājam, vēlu esam mājās un vienkārši nav vēlmes neko vairs gatavot. Tāpēc arī ir tā situācija tāda, ka tiek ēsts ārpus mājas. Bet es nedomāju, ka vaina ir tajā aspektā. Istenībā, kad gatavoju mājās agrāk daudz vairāk, es pat vēl trakāk pārēdos, kā tagad. Man liekas, tas vienkārši jau no bērnības ir pierasts, ka ēdu daudz un tāpēc es nespēju no tā vairs tikt vaļā. Ai, es pat nezinu, kāpēc tā ir. Kāpēc nemāku apstāties ar ēdienu. Un arī tas, ka es pa dienu paēdu normāli, vakarā varu neēst, bet vīrs pa dienu ēd maz un vakarā grib ēst un tad man ir daudz grūtāk. Viņš grib aizbraukt kaut kur pēc darba un paēst un man ir grūti ar viņu vienmēr par šo cīnīties. Brīvdienās arī viņš pa visu varu mēģinās pierunāt kārtīgi paēst. Bet nu labi, zinu, ka man vajadzētu pašai būt stingrākai, un ļaut viņam ēst, bet pašai neēst, laikam esmu pārāk vāja, nezinu. Kad dzīvoju viena, ēšana un regulārs sports bija daudz vieglāka padarīšana, tagad vienmēr viss nojūk agri vai vēlu :(

Tad kad brauc vakarā ar vīru ēst, tad neņem to ko ēd vīrs, ir taču iespēja - salāti, zupas? Hmm... es tā darītu, no zupas labi var paēst, esmu pat pieēdusies tā ka plīstu puša, bet tas no pašgatavotas zupas.

Kampanella, mēs ar draugu arī bieži braucam vakariņās ārpus mājas, bet tas jau nenozīmē, ka jāēd kas neveselīgs. Var taču izvēlēties, piemēram, grilētu vistas fileju ar dārzeņiem, salātus, utt. Es parasti tādus ēdienus izvēlos. Man arī ir grūti, jo draugs ļoti bieži mājās ir savedis visādus saldumus, kūkas, naktī pasūta picu, utt. Man, protams, kārojas, pa retam arī apēdu mazu gabaliņu no picas, bet galvenais ir gribasspēks. Atliek tikai paskatīties spogulī! Kad man ir laba forma, tad negribas to visu ēst, lai neizbojātu to, kas jau sasniegts, bet, kad esmu mazliet uzbarojusies, tad arī pāriet apetīte, jo negribas, lai paliek sliktāk vēl. :D

kampanella, vai Tev nevajadzētu izrunāties ar vīru un paskaidrot, ka vēlies notievēt, bet viņa attieksme Tev nepalīdz?

Lai arī mans vīrs uzskata, ka man nav nekas lieks, viņš vienmēr atbalsta, ja izdomāju, ka man kāds kg ir lieks. Ļauj gan gatavot kaut ko liesāku abiem, gan neļauj ēst saldumus, kad man tomēr uznāk kāre pēc tā. No veikala arī tad nenes gardumus..

+ mans draugs pat ir teicis, ka patiktu, ja es uzbarotos :D Citas noteikti, dzirdot tādus vārdus, būtu palaidušās un ēstu visu, ko gribētu. :D
Bet, kad pasaku, ka gribu mazliet "nožāvēties" , tad viņš mani atbalsta un ja gribu kādus saldumus ēst, tad viņš man atgādina - "paliksi resna" :D (cenšas mani motivēt) un tad man pāriet apetīte :D

kampanella, es nedomāju, ka visur ir neveselīgi, bet gan grūtāk atrast tādus diētiskos variantus. Nemaz nerunājot par to,ka restorānos saldā krējuma vietā izmanto augu tauku maisījumu un siera vietā siera izstrādajumus utt.,kas paši par sevi nav labi. Piedod, bet man šķiet, ka laika trūkums ir tomēr mazliet atruna. 20 minūšu laikā var uztaisīt, piemēram, griķus un sacept vistas fileju, kamēr otrs palīdzētu uztaisīt salātus. Kombinācijas ir nebeidzamas. Starp citu, mega hiper porcijas tā, ka pakustēties nevar arī man bija raksturīgas, tikai par laimi tas, šķiet, dižā labumā negāja.

Es palasīju jūsu visu komentārus un sapratu, ka vaina vienkārši, kā Lee saka, ir manā gribasspēkā. Tiešām nav problēma vakariņās ārpus mājas, vai kur citur. Kaut vai dažas dienas atpakaļ, bijām vakariņās Vairāk Saules, vīrs ēda picu un es ēdu tomātu zupu un man pat negribējās grēkot. Reāli, kad es izdomāju sev atļaut vienu našķi, tā viss, aiziet viss nekontrolēti traki un es ēdu vēl un vēl. Un vakar es tomēr pieēdos pa dienu darbā, nevis vakarā ar vīru. Tāpēc nav svarīgi, kad tas notiek, vienkārši, man kaut kas ar galvu nav riktīgi un es nemāku apstāties, kad sāku ēst neveselīgi :D
Bet paldies, meitenes, par cenšanos palīdzet, novērtēju :)

Kampanella
Mans max bija 73 kg. Un ja, jau pat pie 68 izskatījos nesalīdzināmi labāk.
Bet ilgi cīnījos kamēr vispār tiku zem 70.

Es negribu tevi kampanella aizvainot, bet tu pārāk daudz savu vīru izmanto kā atrunu. Lai viņš ēd ārpus mājas, tev taču tas nav jādara. Ja viņš par to apvainojas, pārmet, man tas nešķiet īsti normāli. Ja viņš pa dienu maz ēdīs, nenozīmē, ka tev ar vakarā japierijas tāpat kā viņam, tipa kompānijas pēc.

Vispār man agrāk bija tāda pati nekontrolējama apetīte, man šķiet, ka pat par to esmu te rakstījusi. Pārgāja nevis ar mežonīgu piespiešanos, kontrolēšanu. Pārgāja kad sāku regulāri iet uz zāli
Sapratu, ka man vajag enerģiju, bija reizes kad neko nevarēju izdarīt, smaguma sajūta kuņģī, nespēks.
Galva pati pakāpeniski sakārtojas

Labrīt :)

Man ir jautājums.
Varbūt Lee un _paris spēs ko atbildēt. Neesmu gan lietas kursā, kāds sertifikāts jums ir. Un, protams, citas, kam ir saskarsme ar šo.

Studiju programma RSU uz veselības sporta speciālists ir kvalitatīva, apmierina iegūtās zināšanas, ir tā vērts?
Šīs augstskolas iegūtais diploms reāli palīdz darba atrašanā/nodrošināšanā?
Latvijā šī profesija vispār ir izdzīvotspējīga? Ar to var nopelnīt vai vairāk der tikai savam priekam?

Apceru, ko darīt ar dzīvi :D
Šī ir 1. līmeņa, tad uz bakalauru būtu vēl 4 gadi. Un neesmu gluži pēc viudsskolniece vairs :D
Bet ok, laiks nav galvenais, ja tikai justu, ka studiju programma atbistu manām vēlmēm un iecerēm.

Gaidīšu kādus viedokļus :)
Var rakstīt arī PM.

Es restorānus 2-3 reizes nedēļā apmeklēju un restorānos man ir vieglāk nepieēsties kā mājās. Parasti pasūtu salātus svaigos vai jūras veltes un viesmīli piekodinu, lai neliek eļļu klāt, majonēzi utml.
Vīrs nav attaisnojums neveselīgai ēšanai.

beibe marta , tur jau tā lieta, ka es pati nezinu, kāpēc es ēdu, tāpēc ik pa laikam meklēju kaut kādus attaisnojumus savai ēšanai, tad vīrs pie vainas, tad darba laiks, tad darbs, tad vēl kaut kas. Nē, vīrs man ēst neliek un ir runāts par to, ka viņš kopā ar mani turēsies, bet uz to viņš ilgi nav spējīgs parasti :D ( bet viņam arī īsti nevajag tievēt, ok, kādus 5kg varētu nomest ). Es jau pati sāku saprast, ka meklēju atrunas, bet problēma ir tur, ka es nespēju sevi kontrolēt reizēm. Tā ir tā lielākā problēma. Tāda nekontrolēta ēšana un vēlme pierīties . Un tur var meklēt vai nemeklēt atrunas, bet es nezinu, kā ar to cīnīties. Un jā, man arī ir tā, kā tev, ka tad, kad regulāri sportoju, tad ir vieglāk sevi savākt, bet tad pienāk diena, kad esmu pārgurusi darbā, man nav iekšā sportot, vai arī brīvdienās atrodas kas interesantāks ko padarīt , sportot neaizeju un tad jau atkal atnāk tā vēlme, grēkot ar ēšanu :D viss pa apli :D

Vīrs nav attaisnojums neveselīgai ēšanai

Ok, es jums piekrītu, ka vaina ir manī, ne vīrā, es to vienkārši reizēm iedomājos kā atrunu tāpēc, ka, es varēju turēties tad, kad nebijām kopā, tad arī mazāk strādāju, nebiju piekususi darbā, sportoju 5-6 reizes nedēļā, man bija daudz enerģijas visam un ēst vispār negribējās, kur nu vēl pieēsties.

dark_night, es tagad studēju šo programmu, par darba iespējām - man jau ir šāda iespēja - strādāt par treneri, bet tas tādēļ, ka jau ir sertifikāts no kursiem. Nemāku tā teikt, viss atkarīgs no cilvēka, kādā jomā tieši, ja konkrēti tr.zāles trenere gribi būt - var būt pašvaki, jo cilvēki paši daudz apgūst, kamēr grupu nodarbību treneri ir samērā pieprasīti.