Vakar drauga frāza "mīļā, es no jauna iemīlējos Tavā puncītī" motivāciju uzcēla vēl augstāk :) (stāvoklī neesmu, vnk puncis vēl plakanāks palicis pēdējo nedēļu laikā, presīte izteiktāka) - viņš gan negrib, lai presīte ir pavisam, pavisam redzama, jo viņam tas liekas ļoti nesievišķīgi. Nu es arī piekrītu, neesmu fitnesa trenere, kā dažas no jums, līdz ar to man nevajag būt super perfektai, lai citus motivētu ar savu izskatu :)
Ļoti grūti ir ģimenes svētkos - atsakos no keksiem un kūkām (jo patiešām negribas man tos), nākas dzirdēt frāzes par to, ka man nevajag tievēt utt. Bet viņi nesaprot, ka es netievēju, bet gan cenšos neuzbroties. Manas ģimenes sievietēm ir tieksme uz lieko svaru. Vieglak taču ir nepieļaut, nekā cīnīties ar sekām.