līdzīgs ar līdzīgu

Ne jau katrs cilvēks, kuru tu satiksi uz ielas būs ar tādu pašu ilūziju kā tu.

Ne vienmēr. Ir labi būt savā veidā atšķirīgiem, ja katram ir savs hobijs, draugi.
Līdzīgiem manuprāt, ir jābūt uzskatiem par nākotni, attiecībām, jo tad vieglāk sasniegt mērķi, ja abiem tāds ir kopējs.
Mana pieredze-esam līdzīgi uzskatos, vēlmēs, interesēs, bet atšķirīgi hobijos.

Es uzskatu, ka ir būtiski būt gan līdzīgiem, gan tajā pašā laikā arī atšķirīgiem. Kopīgās intereses spēj satuvināt, turpretī atšķirīgās - aizraut un ieinteresēt. Cilvēkiem ir nepieciešams attīstīties un pilnveidoties, tāpēc uzskatu, ka arī atšķirīgās rakstura iezīmes un intereses ir būtiskas, lai abi papildinātu viens otru un spētu viens no otra kaut ko mācīties. Ja puisis ar meiteni ir pārāk līdzīgi, iespējams, viņi laika gaitā vairs nespēs viens otru papildināt, tāpēc, mīlestības vietā var izveidoties vienkārši pieradums un rutīna. Cik cilvēku, tik viedokļu. Citiem pieradums un rutīna šķiet perfekta idille, pie kuras pieturēties, turpretī man idille ir dažādu interešu mijiedarbība, savstarpēja pilnveide, mazi, nenozīmīgi kašķi, kas uzkurina emocijas un sajūtas, tajā pašā laikā spēja vienoties par kompromisiem, kas ir laimīgas kopdzīves pamatakmens. :)

Piekrītu, ka jābūt līdzīgam skatījumam svarīgās lietās, lai pēc tam nav milzīgi kašķi.
Bet nesvarīgās lietās ir pat interesantāk, ja ir atšķirīgi cilvēki, jo man nekad nav interesanti, ja kāds man visur piekrīt, domā tāpat kā es, tas ir pārāk paredzami un neļauj uz lietām paskatīties savādāk.

Piekrītu, ka jābūt līdzīgam skatījumam svarīgās lietās, lai pēc tam nav milzīgi kašķi.
Bet nesvarīgās lietās ir pat interesantāk, ja ir atšķirīgi cilvēki, jo man nekad nav interesanti, ja kāds man visur piekrīt, domā tāpat kā es, tas ir pārāk paredzami un neļauj uz lietām paskatīties savādāk.

+++ Man patīk šad tad pakasīties un pierādīt savu taisnību. Ja man apkārt būs cilvēki, kuri man visu laiku māj ar galvu un piekrīt, tad tač vairs nebūs interesanti :D

vaļaspriekiem, interesēm nav jābūt līdzīgām, ja vien kāds no hobijiem vienam nav tāds, kas aizņem visu dzīvi. Ir jābūt līdzīgam dzīvesveidam, lai nav tā, ka viens izteikts mājās sēdētājs, bet otram nemitīgi vajag sabiedrību, tāpat līdzīgiem jābūt uzskatiem par naudas tērēšanu, līdzīgam materiālam stāvoklim, izglītības līmenim.

Ne obligāti, bet ja ir tāda iespēja, tā ir labāk, ja runājam par romantiskām attiecībām. Ideāli, ja tādas varam veidot ar savu dvēseles radinieku, kas gan ne vienmēr ir iespējams, īpaši ņemot vērā, ka ne visiem ir laime tādu sastapt jau kā draugu, kur nu vēl mīļoto.
Būtiski, ir lai dzīves uztvere ir līdzīga. Ja vienam patīk tusēt, otram sēdēt mājās un ne ar vienu nerunāt, būs grūti, tāpat, ja vienam ir plāni ģimenes veidošanai, otram nē, ja viens ir pedants, bet otrs bardakā, vienam alerģija, bet otrs nevar iedomāties dzīvi bez suņiem, vienam patīk dejot klubiņā, otram purināt matus pie smagā metāla...utt. Galu galā jā, jo līdzīgāk, jo labāk, taču vēl svarīgāk par jau esošajām līdzībām, ir būvēt savu kopīgo dzīvi - mājas, draugu loku, atmiņas un stāstus.

Ir jābūt līdzīgam dzīvesveidam, lai nav tā, ka viens izteikts mājās sēdētājs, bet otram nemitīgi vajag sabiedrību, tāpat līdzīgiem jābūt uzskatiem par naudas tērēšanu

+

Es ar domāju, ka līdzīgiem jābūt dzīvesveidam, lai abi skatās vienā virzienā, lai dara lietas kopā un ja nespēj tad vismaz saprot un atbalsta. Es novērtēju ja ir spēcīgs emocionālais kontakts, sarunas par visu, kad ir ko pārrunāt, viens otru papildina.
Ja materiālā stāvokļa nevienlīdzība netraucē, tad ir labi, nav svarīgākais, bet mana pieredze liecina, ka man tas traucēja, kad otrs ir turīgs un Tu jūties niecīgi reizēm, otrs nesaprot ka nevari to un to atļauties, vai nevari uzdāvināt ko jo tam cilvēkam ir viss. Tie ir sīkumi bet reizēm rada pārmetumu sevī.

Piekrītu Gurri