Nezinu pat īsti kā, lai izstāsta. Pēdējos gadus esmu palikusi par negatīvisma ērkuli. Visu uzņemu ļoti negatīvi. It kā sīkums, par ko var dusmoties uz 5 minūtēm, bet es varu cepties kaut nedēļu. Bieži ir garastāvokļa maiņas, varu smaidīt, smieties, bet būs mirklis, kad domās nogruzīšu sevi. Ar tuviniekiem nemāku komunicēt labi. Vienmēr sadusmojos un sakliedzu kaut vai domās domāju: ko es daru? Ar draugu attiecības negribu sabojāt, bet sanāk, jo bieži gribot vai nē, bet sabojāju ar savu dusmošanos par sīkumiem. Vienmēr galvā ko sadomājos un apvainojos uz viņu. Viņš joko, es neprotu pasmieties vai atjokot pretī, lai gan dziļi sevī to vēlos.
Zīlniece izzīlēja, ka esmu enerģijas vampīrs un mūsu attiecībām nav nākotnes. Bet es to ļoti nevēlos. Gribu mainīties tikai nespēju. Iesakiet ko darīt lietas labā? Uzskatu, ka kārtis stāsta to kā patreiz ir un ja nemainīsies nekas, tad tā arī notiks. Bet ar ko, lai sāk?
30
