miega paralīze

Mazāk vajag spaisu pīpēt dāmas. :D

Pilnīgi noteikti nevajag krist panikā, miega paralīze nav bīstama un cilvēkam nekas slikts notikt nevar:) ESmu šo tēmu papētijusi un jā, subjektīvi liekas, ka gals klāt, bet fiziski mēs vienkārši turpinam gulēt, prāts tikai nemierīgs. No savas pieredzes varu teikt, ka jāmēģina to procesu kaut nedaudz kontrolēt, ja tā ir drošāk. Te jau kāda minēja stoisko mieru-tas ir pats ideālākais kā tam visam tik cauri, vnk gulēt tālāk kamēr pamostas pa īstam. Ja tomēr negribas, var mēģināt elpot straujāk, koncentrēties uz pirkstu vai kāju pakistināšanu. Man personīgi tā sajūta nepatīk, protams, bet es ļoti labi saprotu, kas ar mani notiek notiek līdz ar to stress mazinās vnk doma: "Ahh atkal TAS" :D. Var mēģināt no tā visa izspiest kādu labumiņu - domāt labas domas par labiem cilvēkiem, vai kādu apciemot, atcerēties..virzīt pozitīvi tā teikt.

"Ahh atkal TAS"

Jā, kad man bērnībā asiņo deguns no sākuma bija panika, beigās jau bija vienalga.

Kad ilgi sēžu uz poda, tad manām kājām iestājās paralīze, ko man darīt? Kā jūs cīnaties ar šo problēmu?

Es biju domājusi, ka par mošķiem saucat halucinācijas. Nebiju iedomājusies, ka tiešām arī ar to domājāt mošķus.

Nu man žēl, ka Tev nepatīk mūsu halucinācijas :-D
Varbūt kādai ir kāds mošķis, kas atbilst cosmo standartiem? :-D

(Nav ļauni domāts, tik humoram :-) )

man vienu reizi dzīvē tā ir bijis, biju agri no rīta pavadījusi vīru prom uz izbraukumu spēlēm, tad iegāju gulēt tālāk. pamodos, jo likās, ka klauvē pie durvīm, gribēju iet atvērt, bet sapratu, ka nevaru ne pakustēties, ne parunāt, ne acis atvērt, nu NEKO!! sākās panika, domāju, ka nomiršu, vai mani dzīvu apraks, jo neviens nepamanīs, ka īstenībās esmu vēl dzīva! :D
tad sapratu, ka panika un sevis uzmundrināšana ar miršanu noteikti nepalīdz, centos mierīgi elpot, un iemigt, domājot, ka viss būs labi, viss būs labi!! un sanāca, pēc tam pamodos jau normāli, tā, it kā nekas tāds nebūtu bijis!
pēc tā, man kādu laiku bija bail iemigt, jo domāju, ka tas atkārtosies, bet nē!!

Es to izjūtu bieži, bet tas ir tā: es redzu sapni par to, ka guļu, gribu piecelties vai atvērt acis, bet nekādi to nevaru izdarīt, lai kā censtos.