Nē, patreiz nav iemesla šķirties. Tie ir tīrie hormoni, kas trako. Man arī pašā sākumā, kad vemstijos likās, ka tas vecis (mans vīrs) galīgi nav pie pilna prāta un kā var nesaprast to cik man nabadzītei ir slikti. Tad kad tas pārgāja, tad protams, man galvā uzreiz izskrēja doma - protams, ka viņš nesaprot, viņam jau tas nav jāpārdzīvo. Tāpēc ir pilnīgi lieki prasīt no viņa sapratni un muguriņas glaudīšanu pie WC poda, kad tu vemsties. Dari to vienatnē, nebojā priekšstatu par sevi savam vīram un vispār saņemies. Nerādi vecim cik vāja tu esi.
Man arī bija grūtniecības sākumā attiecībās pacelts jautājums par šķiršanos. Es pat biju pie advokāta, kopā uzrakstijām iesniegumu tiesai par šķiršanās prasību. Un tad Weee uzrakstija maģiskos vārdus - velns nav tik melns, cik grūtniecība to mālē. Nē, protams, es vīram iemetu sejā, ka man viss ir sagatavots, lai pieprasītu šķiršanos un ka es lieliski tikšu galā ar sevi un savu bērnu arī bez viņa. Manā gadījumā tiešām tas arī laikam bija tas, kas bija vīrietim jāpierāda, ka es varu bez viņa, ka arī es viena esmu personība, nevis tikai kopā ar viņu. :)
Par vīrieša saprašanu, ka tevī mīt dzīva dvēselīte. Neprasi no viņa šobrīd apzināties, ka tu esi 2in1. Neprasi. Tu to nekad nepanāksi. Man šobrīd ir grūtniecības 29. nedēļa. Un vēl pavisam nesen man bija sajūta, ka vīrs ne līdz galam apzinās, ka manī mīt nu jau patiešām bērniņš. Jo kad uzliku viņa roku uz sava punča un mazā princese sirsnīgi papam iespēra, viņš pasmējās un pateica, lai es beidzu raustīt muskuļus sev vēderā.
Kā tev rīkoties patreiz? Savāc sevi rokās (par spīti sliktumiem). Un brīžos, kad viņš sasmaržojies nāk pie tevis bučoties, mierīgā balsī tā arī pasaki: "Piedod, bet šobrīd ir periods, kad ikviena smarža, man izraisa vemšanas refleksu, šajā periodā iekavētās bučas es tev atlīdzināšu vēlāk, kad man sliktumi būs pārgājuši." Nu neticu, ka pēc šāda teksta tavs mīļotais uz tevi spēs dusmoties un sāks kļūt agresīvs!
Turies! Un neļauj trakojošajiem hormoniem pārņemt tavu saprātu.
204
