Saveda kopā viens neliels notikums pēc otra. Sākumā es un draudzene nejauši iepazināmies ar viņa draugu. Tad tas draugs noskatīja manu draudzeni, bet tā drauga cits draugs - mani. Pēc pāris dienām tikām aicinātas uz kopīgu mazu ballīti, kur bija abi sākotnējie prinči, un visi kopā pasēdējām. Man manējais nepatika, visu vakaru centos izvairīties, bet nolēmu dot viņam iespēju, un piekritu ar viņu satikties arī kādu citu dienu pēc darba.
Sākotnēji man bija paredzēts satikties ar to puisi divvientulībā, bet beigās tika saorganizēta maza, manas draudzenes prinča cita drauga sagaidīšanas ballīte :D (sarežģīti)
Tad nonācām pie tā drauga, kur viņš mūs visus gaidīja..
Ienācām, šaurajā priekšnamā pagriezos uz vienu pusi, tad novilku zābakus, tad paskatījos auģšup, un tur skatiens, kas brutāli urbās iekšā manās acīs, un nedaudz neapvaldīts smaids. Es pateicos par uzņemšanu un mēs iepazināmies.
Visu vakaru draudzenes princis lakstojās ap manu draudzeni, es jutu, ka "mans princis" visu laiku cenšas notvert katru manu vārdu, kas mani tracināja. Tāpēc es pievērsos sarunām ar namatēvu, un viņš nebeidza bārstīt joku pēc stāsta, pēc piedzīvojuma, pēc fakta utt. Fantastiski gudrs, harizmātisks, un es tikai spēju klausīties un kaut ko retu reizi atjokot pretī.
Manas draudzenes princis teica, lai viņš iet gulēt, jo nekad viņu neesot redzējis tik ļoti skaļu un runātīgu :D Es teicu, lai paliek un ka man ir interesanti.
Šis vakars beidzās. Pēc dienas redzēju vēstuli feisbukā. Viņš aicināja vēlreiz uz ballīti pie sevis, bet sapratīšot, ja es negribu un varbūt es esmu kopā ar to otru puisi.. Nedaudz patielējos, bet pierunāju savu draudzeni arī nākt, un tā nu bija jautrs vakars četratā.
Vakara beigās es teicu, ka iešu pastaigāties, viņš nabadziņš nāca līdzi, lai gan bija ārprātīgi salīgs un plānā jaciņā milzīgā salā.. Atkal sarunu laikā nonācu pie domas, ka varētu klausīties viņu mūžīgi. Bija tik interesanti.
Un tā arī tas viss kaut kā organiski virzījās tālāk.
Viņš vēlāk teica, ka ieraugot pirmo reizi tajā priekšnamā, pēc tam vairs nespēja atrauties no manām acīm. :) Un ka nepiedotu sev, ja nebūtu mēģinājis mani satikt vēlreiz. Savukārt, es jau pēc pirmā vakara draudzenei, mājās ejot, ar muļķīgu smaidu sejā un tādu siltu sajūtu teicu, ka viņš ir tik gudrs un tik daudz redzējis, bet gan jau puse no stāstiem bija izdomāti :D Bet nebija :) Un viņš noteikti nav tāds klasisks skaistulis, bet vīrišķīgs, šarmants un skaists pa savam un skaists man.
Un, manuprāt, meitenes šeit runā ne tik daudz par perfektu izskatu, bet par pievilcību (ko es sev formulēju kā situāciju, kad otrs tev patīk. Un tas jau automātiski nozīmē, ka otra izskatā/personībā nav nekā tāda, kas tevi atgrūstu, lai gan viņš noteikti var nebūt arī pati pilnība). Tieši tādēļ reizēm kopā ir tik dažādi cilvēki.