Kad beidzas mīlestība?

Pēc pieredzes varu teikt, ka pēc 3 un 5 gadiem nebeidzas.

kad nokrīt ''rozā brilles'', bet vispār jau...ja otrs ir izrīkojies nesmuki, sāpinājis un nav iespējams piedot :D

Nekad nebeidzas ja ir istais

Kā teica Marta, kad sāk dalīt vienu wc. :D
Bet ja godīgi tieši šobrīd es nespēju atbildēt uz šo jautājumu ...

Mana pieredze rāda, ka man tie ir 3 gadi. Nesaku, ka tie ir bijuši īstie, bet, tajās attiecībās, kas bija gana nopietnas, pēc 3 gadiem es esmu izlēmusi, ka ir jāšķiras, jo vairs nav mīlestība, bet pieķēršanās un pieradums.

Gribu satikt to cilvēku, ar kuru šī mīlestības sajūta nezudīs.

Mana pieredze rāda, ka pēc 5 gadiem nebeidzas.
bet es ticu,ka beidzas... pēc 25 gadiem laulibas, ticu, ka mīlestību un to rozā periodu aizstāj cieņa pret otru, patikšana, pievilkšanās, arī pieradums, rūpes, bet nav vairs tā visa: TĀ sajūta, kad tu saki savai otrai pusītei: "Es tevi mīlu !" un vēderā viss kņudinās un visu laiku gribas otru skūpstīt un smaidīt ?

Wee. nenokar sniipi.. buus tachu labi :)

TĀ sajūta, kad tu saki savai otrai pusītei: "Es tevi mīlu !" un vēderā viss kņudinās un visu laiku gribas otru skūpstīt un smaidīt ?

Ta ir iemīlēšanās. Zinātniski - pēc 3-5 gadiem tā pāriet (nu ilglaicīgās attiecībās). Un tad sākas mīlestība.
Mīlestība kā tāda pāriet tad,kad vairs otrs vairs neinteresē kā pretējais dzimums/draugs utt. Un tās ir attiecību beigas. Attiecībās mīlestībai nav jāpāriet
Mani pēdējie novērojumi par jauniešu (-25/27) mīlestību ir bēdīgi, par puišiem it īpaši. Viņi gaida nezin ko ilgā laika posmā, līdz ko tauriņi pazūd, ar to viss viņiem ir beidzies.

TĀ sajūta, kad tu saki savai otrai pusītei: "Es tevi mīlu !" un vēderā viss kņudinās un visu laiku gribas otru skūpstīt un smaidīt ?

Man skiet, ka shi ir iemlieshanas sajuta, nevis milestibas sajuta - tas noteikti nav viens un tas pats. Milestiba ir abpuseja ciena, rupes, rekinashanas ar otru, iemileshanas ir taurindeju laiks, sajuta, ka otru cilveku vajag blakus 24/7, gribas nemitigi pieskarties, skupstit, apliecinat savas jutas.. Iemlieshanas sajuta var beigties (tas nenozime ka beidzas milestiba) pec aptuveni gada, kad beidzas roza brillu periods un kada sakam saprast, ka otram ir ari savi minusi, kuri peksni mums vairs neskiet tik maznozimigi un miligi ka sakumaa.. var beigties ari pec ilgaka perioda, bet tas, ka vairs nav TAS sajutas, nenozime, ka nav milestibas.

Kā kuram pārim. Citi tiekas katru dienu, citi tikai pa nogalēm, citi vienreiz mēnesī. Protams, ka tie, kuri tiekas vienreiz mēnesī to rozā periodu izvilks ilgāk, jo pārējā laikā otru idealizēs savā prātā. Tie, kas ātri sāk dzīvot kopā, tiem ātrāk beigsies. Bet arī ne vienmēr, jo lietas, ko pāri dara brīvajā laikā, ir individuālas. Uzskatu, ka rozā periodu palīdz saglabāt kvalitatīvi kopā pavadīts laiks, nav rutīna. Bet nu domāju, ka tas periods pavisam noteikti kādu dienu beigsies, un labāk pēc tam taisīt kāzas un dzemdēt bērnus, jo tikai tad pa īstam pierādīsies teiktā "es tevi mīlu' patiesums. Iemīlēties mēs varam tik daudzos cilvēkos, bet mīlēt - pārbaudījumi, uzticība, rūpes, tas ir retums.

Vareju nepuleties - Robby visu uzrakstija mana vieta :D

Tas viss var palikt, bet kad pazūd tieši tā mīlestības sajūta - TĀ sajūta, kad tu saki savai otrai pusītei: "Es tevi mīlu !" un vēderā viss kņudinās un visu laiku gribas otru skūpstīt un smaidīt ?

Nevaru piekrist, ka tieši tā ir mīlestība, drīzāk rozā briļļu periods.

Pēc savas pieredzes - mīlestība nebeidzas arī pēc 10 gadu kopābūšanas.

Mums nekas nav beidzies arī pēc 9 gadiem, joprojām ir tas viss, ko aprakstīji. Ok varbūt nav tas uztraukums, kā pirmajos randiņos, bet tas jau pazuda uzreiz arī, kā sākām dzīvot kopā. Kopumā mīlestība ir tikai vairojusies ar katriem jauniem notikumiem dzīvē, kas mūs satuvinājuši un ar katriem jauniem pārbaudījumiem, ko mūsu attiecības ir izturējušas. Arī jūtas vairojušās tikai pie katra jaunā līmeņa sasniegšanas ( dzīvošana kopā, kopīgu mērķu sasniegšana, bildinājums, kāzas .... tālāk tieksimies uz savu māju, bērniem, attīstību karjerā ) :) Ja ir kopīgi mērķi un visu laiku kaut kas, uz ko kopīgi tiekties un augt, tad mīlestība, manuprāt, nepazūd nekad :)

n vēderā viss kņudinās un visu laiku gribas otru skūpstīt un smaidīt ?

Tā ir iemīlēšanās, ir mazliet citādāk kad pamani ka mīli.. citāda kvalitate. Lidz tam ir jatiek..un tad jājautā kad beidzas mīlestība. Laikam jau tad kad uz otru ir vienalga, kad bez vina ir labak. Cikart esot gadiem kopa sadusmojies un gribas aiziet, bet... ir mirklis kad saproti ka vienam ir labi, bet ar to cilveki ir tomer labak.. lai vai kas. Tā lūk tad ir milestiba...Kad kopa esot nekas nav jātēlo.

katram individuali.

ja kopj attiecibas tad var pastaavet milestiba lidz naave skirs, protams ja abi mil viens otru un nav attiecibu rutinas, kaski

Man nekas cits nekad nav sagādājis tādu kvalitātes laimi, kā iemīlēšanās, un visticamāk nekad nesagādās, pavisam noteikti, bet mūžīgi palikt tajā stāvoklī - nekad negribētu. Man daudz īpašāks ir tas mīlestības periods, kurš cerams ilgs visu mūžu.

Ja ir patiesa mīlestība, tad tā nebeidzas. Tas ir kaut kas svēts un ļoti īpašs. Laika gaitā protams tā mainās.

Beidzas iemīlēšanās, kaisle un ar laiku rodas rutīna, bet tam nav nekāda sakara ar mīlestību.

milestiba lidz naave skirs, protams ja abi mil viens otru un nav attiecibu rutinas, kaski

Ak dies bērns, ka vcar nodzivot kopa kaut vai 25 gadus bez rutinas...:D :D :D sasmejos...


Vispar daudzi rozā brilles, iemīlēsanos jauc ar milestibu...un mazliet nepatik ka ar vardu milestiba ta vienkārši mētajas.. visi kam nav slinkums. Kas pat neatsķir iemīlēšanos no milestibas...Es zinu ka tas piedien ļoti jauniem cilvekiem...bet velak...divaini. Ok ja tas uzvedas un doma 16 it gados... bet ja pieaugot...nu nez...Nav tad mīlēts nekad.

īstenībā ir tā, ka mīlestība nepāriet, bet parādās ego. Rozā briļļu periodā viss ir labi, jo ego ir pārāk vājš un tāpēc ir pozitīvas emocijas un sajūtas. Līdz ko ego sāk ņemt virsroku tā parādās visādas lietas, ka nobeidz attiecības...
neielaid attiecībās ego un būs mūžīga mīlestība, tik vienkārši, bet praktiski neiespējami...

Pret rutīnu cīnīties patiesībā nav grūti. Piemēram, katru piektdienas vakaru var padarīt par maziem svētkiem, aizejot paēst uz restorānu. Tas jau ir daudz!