Labrīt.
Apsveicu ar divām strīpiņām. Tomēr iesaku šo jaunumu vairāk turēt vēl pie sevis. Pats sākums ir dikti riskants (lai cik tas varbūt arī nebūtu sāpīgi un nepatīkami to dzirdēt). Divu strīpiņu lietu vajag pieturēt pie sevis un vīra, kamēr bēbis nav kārtīgi iekārtojies savā jaunajā miteklī. :)
Runājot par 2 strīpām, ak es arī atceros. Testu taisiju darba vietā. Un kad beidzot ieraudzīju tās strīpas, momentāli fotografēju un sūtiju vīram (lieki teikt, ka tieši tobrīd bijām uz kara takas un gāja runa par šķiršanos). Uz ko man pretī bija tikai rēciens par to, lai nemaz nesapņojot, tik ilgi nekas nesanāca un tagad pēkšņi pozitīvs, lai uzreiz atzīstos, ka mēģinu vnk viņu noturēt pie sevis. Ahh.. Daudz smagu brīžu pašā sākumā, tomēr meitiņa zināja, ka viss būs labi. Jā, un ģimeni arī saglāba. Paņēmām apsēdāmies, izrunājāmies, izraudājāmies un sapratām, ka nu mīlam taču viens otru un par šķiršanos nevar būt ne runas.
/Atvainojos, drusku aizrunājos, bet dzēst ārā žēl./
Diena šodien forša. Man pirmo reizi pa 1.5 gadu laulībā būšanas vīrs sataisīja brokastis un pienesa pie gultas! Vot tas ir labs! Tagad jādomā, kā šito atlīdzināt. Šķiet būs jāķeras pie pārbaudītām, bet vienmēr efektīvām metodēm - minets un kotletes.
115
