Kādreiz esmu iegādājusies apģērbu second hand veikalos(tas vēl bija kādos 15 gados), bet pašreiz vairs nē.
Kāpēc?
Jo galvenokārt, es varu nopirkt apģērbu/uzšūt jaunu.
Tāpat es apzinos, ka cilvēks dzīvojot-eksistējot, izdala gan sviedrus, ādas šūnas, visus citus sekrētus, tādējādi tas nonāk apģērbā. Protams, diskutēt var par to, cik veiksmīgi katru apģērbu var izmazgāt, bet zinātniski ir pierādīts, ka pēc pāris gadu gultas matrača lietošanas, tā svars ar visām baktērijām/mikrobiem/lieko ādu/putekļu ērcītēm ir palielinājies par 1/10 no sākotnējā. Tādējādi pieņemu, ka noteikti šīs pašas vielas, paliek apģērbā, lai cik labi mazgātu. Un jāsaka godīgi, es nevēlos valkāt svešu cilvēku mikrofloru.
Un tomēr, lai gan pastāv uzskats(kam gan varu piekrist, jo draudzenes to apstiprina), ka humpalās var atrast pērles, es tomēr izvēlos kvalitāti pāri kvantitātei.
Pietam, kvalitātes kritēriji katram ir atšķirīgi- šoreiz netēmējot, ka uz to, ka cilvēkiem, kas humpalās iepērkas nav kvalitātes izjūta.
Manu kvalitāti sastāda ne tikai iegūtā drēbe-materiāls, krāsas noturība, piegriezums/izdotā nauda, bet savs laiks, kurā es varu drēbi izvēlēties(jo humpalās, tas notiek ilgi meklējot apģērbu, pietam var nebūt konkrētais izmērs), mans izmērs, kurš man der kā uzliets, attieksme, gaisa brīvība-lai gan ar to LV lielveikaliem klibo, apgaismojums telpas un pielaikošanas kabīnītes, kā arī mana personīgā sajūta, kura pārņem konkrētā veikalā ieejot.